Svētdienas izstaigas iespaidā sasparojāmies aizkulties apgūt Sužu kāpu Ķīšezera krastā. No mana varžu dīķa Vecmīlgrāvī stāvot Ķīšezera krastā pāri ezeram labi saskatāma. Arī aizbraukt ar autobusu līdz pieturai Suži nav tālu. No mana gala 29.autobuss (no centra 11.autobus, kuram ir maršruta pagarinājums līdz Sužiem).
Nopeilējām autobusu sarakstu, aizbraucām. Un aplauzāmies. Atradām ceļu, pa kuru no pieturas neilgā pārgājienā aizkļuvām līdz ezeram. Bet ne kāpai. Vietejai kundzītei pajautājām par nokļūšanu līdz tai kāpai, un - vieta krrrietni iežogota, jo tur liels gabals privāta teritorija. Ups. Un esošajam žogam pāri līst un pa kluso aizkļūt līdz turienei tomēr, neriskējām. Ne jau tāpēc, ka "Ak, dies'! Jūsu gados un pār žogiem rāpties!" (pie kam vieta tāda, ka neviens ar nosodošu pirkstu nebakstīs un citādi nekritizēs), bet gan tādēļ, ka pa visu perimetru žogam paziņojumi, ka teritorijai ir videonovērošana. Tad nu labāk nemēģināt to rāpšanos, lai nebūtu riska uzrauties uz nepatikšanām.
Mājās gan Toms ielīda internetā atrast informāciju par to kāpu un iespēju tai piekļūt. Šis teikums ir links uz to infu, kuru viņš atrada. Bet īsumā: tā kāpa ir uz krietnas pussalas, kuru pa sauszemi no piekļūšanas atdala tiešām tas privārās teritorijas žogs, lai tūristotos uz to kāpu jānoīrē laikam ka tuvākajā laivu nomā tas ūdens transportlīdzeklis un no ezera puses teorētiski varētu piekļūt.
Un tagad drusciņš bilžu no tā nostūra.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru