Runa ir par tarakāniem manā galvā. Saaktivizējušies un diskotēku uzrīkojuši. Jau runātās un ne visai runātās tēmās. Tik kārtējais lūgums - ja nu ienāk prātā vēlme ko piekomentēt, tad lūdzu pēc tam, kad teksts līdz galam izlasīts.
1. Vispirms jau laikam no filozofiskās puses.
Mēs visi dzīvojam vienā sabiedrībā, kultūrvidē. Bet tajā pat laikā katrs apgrozāmies savā "burbulī", vidē, kuru var nodefinēt kā subkultūru. Neatkarīgi, vai tā ir zinātniski tendēta, mākslinieku vide vai kādas citas grupas; pat jebkura minoritāte ir zināmā mērā subkultūra. Vienkārši, "burbuļi", kuri zināmā mērā kādos rakursos pārklājas nezaudējot savu identitāti. Ko gribēju pateikt ar iepriekš rakstīto "palagu".
Visu iepriekšējo dzīvi, līdz apmetos mājā, kurā nu dzīvoju jau drusku vairāk par trim gadiem, dzīvoju "burbulī", kuru varētu nodefinēt kā inteliģenti neatkarīgi no tā, kādās profesijās strādā "burbulī" iesaistītie cilvēki. Nu tagad dzīvoju vidē, kuras "burbuli" varētu nodēvēt par "strādnieku šķiru", un atkal - neatkarīgi no tā, kādās profesijās strādā mani kaimiņi mājā.
Un mācos saskarsmi ar šiem cilvēkiem, mācos bez "deguna stumšanas mākoņos". Jo - saprotu atšķirību starp manu un viņu pasaules redzējumu un kultūrvides bagāžu. Saglabājot sevi un nenolaižoties līdz viņu "plauktiņam".
Ziniet, vismaz manā redzējumā, nav nemaz slikta tā situācija. Esmu saglabājusi savu "burbuli" kontaktos internetvidē un saskarsmēs ārpus mājas. Un tajā pat laikā esmu sākusi saprast to, ar ko un kā dzīvo tie citi, citas kultūrtelpas cilvēki. Paplašinājies redzesloks, informatīvā bagāža. Pie viena - tie cilvēki nav ne labāki, ne sliktāki. Savādāki savā domāšanā, tas jā.
2. Laikam jau atgriežos tēmā, bet ir, kas sakāms. Par ģērbšanās stilu un kosmētikas lietošanu.
Jā, cilvēki ir ieraduši visādi interesēties par viskautko varā esošiem un bagātiem cilvēkiem. Visādi viņus kritizēt, apskauzt; da jebkādi šajā ciklā. Bet šai medaļai ir vēl kāda puse. Ģērbšanās stils, kosmētikas lietošana.
Nenoliedzu, varā, bagātībā esošo kungu dāmas reizēm izmanto stilistu pakalpojumus, bieži lieto kosmētiku. Bet vai kāds ir uz dāmām redzējis ko bezgaumīgi kliedzošu? Eleganti savā vienkāršībā tērpi, neuzkrītoša, dabisko akcentējoša kosmētika. Un neviena no viņām nestaigā kā indiānis uz kara takas izgājis uzbāzīgi kliedzoši satērpies un uzbrūkošās krāsās sakrāsojies tā, ka reālo seju aiz tās krāsas vairs nevar saskatīt.
Nē, nesaku, ka visas publiskā telpā redzētās sievietes ir izteikti kaujas krāsās sakrāsojušās, idiotiski, bezgaumīgi un kliedzoši tērpušās. Tās, "uz kara takas izgājušās indiānietes", par laimi, ir nu krietnā mazākumā. Un tomēr pietiekami, lai, vismaz man, nāktos sevī apspiest vēlmi pieiet tādai bezgaumīgai "lieldienu olai" klāt un palūgt nomazgāt seju pie tuvākās iespējas. Lai nebiedē un nesmīdina tautu. Un būtnes atruna "Gribu iepatikties puišiem priekš ilgstošām attiecībām" ir vienkārši pašas būtnes mazvērtības komplekss. Nu nemeklē puiši lieldienu olas ilgstošām attiecībām. Tas nu tā, par kaktusiem. Un ar šo palagu gribēju pateikt - varā esošo darbu un ne darbu kritizēšana ir viens punktiņš. Vēl viens - pozitīvais piemērs kaut vai tajā pašā ģērbšanās kultūrā.
3. Esat ievērojuši? Nu pat ļoti daudzi cilvēki iespringst par to, ka viņiem ir maz naudas, nevis par to, kā to naudiņu nopelnīt. Es domāju - nu, daudzi tikai un vienīgi vaimanā par to, ka naudas nepietiek tā vietā, lai parosītos un saņemtu vairāk tās naudiņas.
Vispār, šajā, čīkstētāju un neko nedarītāju kategorijā, var ieskaitīt visus, kuri "Viņi ir slikti, jo viņiem kaut kas ir, bet man nav! Dodiet par "smukām acīm" un basta!".
Pie kam ar īpašu domāšanu šīs kategorijas cilvēki neizceļas, domāšana viņiem ir svešs jēdziens. Jo parasti "apštopējas" pie elementāriem "kāpēc" (no cikla - kāpēc neierosies, lai būtu naudiņas un vēl kaut kas cits).
*****
Labi, pagrabēju, Kāds varbūt piekomentēs, ka es te tukšgaitā ko esmu iepukstējusi. Var jau būt. Tarakāni kaut kā prasījās uz realizāciju. Paldies, ka to tarakānību līdz galam izlasījāt. Un, ja nu ir vēlme, izsakieties....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru