1. Esmu pateicīga puikas draugiem, ka viņi šobrīd ir šeit un spēlē puikas izdomātu RPG (Roll Play Game) jeb galda lomu spēli un viņiem ir jautri. Kaut kāda dzīvība mājās un nejūtos vientuļa un pamesta kopā ar kaķi, kuram arī bieži ir skumji kopā ar mani. Vakaros mēs toč skumstam abas divas, gaidot dēlu mājās. Pa dienu es kārtojos, skraidu ko nokārtojot, bet vakari toč ir vakars uz ezera. Mums abām - man un kaķenei. tie ir pēc velna gari.
2. Mans darba atsākums, ja izdosies atrast vietu, ar jūlija otro pusi ir mans un dēla kopīgs lēmums. Kaut kā ir jāizdzīvo, jo Rīgā dzīve ir dārga.
3. Dēla plančiks ir pēc laika mums abiem pārvākties atpakaļ uz Ludzu, kur dzīve bija lētāka. Un viņš nepavisam negrib, ka es pārvācos uz pansionātu. Bet rinda uz turieni stiepjas gliemeža gaitā, man uz pastu nav pienākuši nekādi papīri, ka vieta pansionātā ir atradusies, atteikties no tās es varu pagūt jebkurā laikā. Tagad tuvākais ir pagarināt grupu vēl uz pieciem gadiem. Pēc dod uz mūžu. Kad man pināks tie gadi, varēšu izvēlaties to pensiju, kura uz to brīdi būs lielāka. Man vismaz vasaras laikā ir jāstrādā, jo tas atsaucas uz pensijas indeksāciju oktobrī.
4. Es jūtos mierīga, kad puika brīvdienas no pusdiemas laika ir mājās un kaut kas notiekās. Pārējā laikā ir kaut kāds pesimisms un vientulīgas sajūta. Laikam es atkārtojos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru