Man šodien kaut kā viss iet no rokas un notiekās kā uz sitiena. Bet nu visu pēc kārtas.
Es 14.maijā biju iesniegusi VID nodokļu deklarāciju par pērno gadu un man kā oficiāli strādājošam invalīdam teicās atmaksāt visus pērn ieturētos nodokļus. Tiesa, tā naudiņa pērn bija "pastrādājusi", kas atsaucās uz pensijas pārindeksāciju oktobrī. Uz otro pensijas līmeni arī laikam atsaucās, tik smalki nezinu.
Pēc savas pensijas 11. datumā piezvanīju uz VID, lai noskaidrotu, kad man ir cerības saņemt man pienākošos naudiņu. Tik vien uzzināju, ka mani papīri ir izskatīti un pat nosaukta atmaksājamā summa. Pagājušo nedēļu, nedēļas beigās aizbraucu uz Talejas ielu, VID, lai tad īsti noskaidrotu. kad tad saņemšu savu naudiņu. Izrādījās, ka šī naudiņa aizskaitīta uz banku Citadele, kurā man ir neaktīvs konts, tādēļ, ka man ir daudz kreditoru (biezajos gados sagrābos kredītus, kurus nu tagad pamazītēm atmaksāju). Citadele, nesagaidījusi, ka es izņemu šo naudiņu visu pārskaitījusi atpakaļ uz Valsts kasi, no kuras tiesas izpildītājs par labu kādam no maniem kreditoriem savācis šo naudiņu parāda dzēšanai. Uzreiz sazinājos ar tām institūcijām, kuru kontos jau pārskaitu pamazītēm parādsaistības. Tās nebija lietas kursā
Šorīt braucu uz Citadeles filiāli Laimdota Krišjāņa Barona ielā, lai ko sīkāk noskaidrotu. Tik vien noskaidroju, ka uz šo kontu "karājas" daudzu tiesu izpildītāju uzliktais veto un man labāk griezties tajā pašā Talejas ielas VID'ā, lai ko darītu lietas labā. Vismaz noskaidrošanas ziņā. Jāpiezīmē, ka bankā biju viena no pirmajām apmeklētājām, man patika apkalpošanas serviss un operatora ieinteresētība notiekošajā procesā. Noteikti, kad būšu izmaksājusi visu to, ko esmu parādā pašai bankai, atkal aktivizēšu kontu tajā ar visām no tā izrietošajām sekām. Man šī banka patika arī tad, kad tā saucās par Parex banku. Tomēr mūsu pašu banka un savs rezons tur ir.
No Citadeles devos uz VID, izsēdēju nelielu rindu un vismaz noskaidroju tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, kā arī summu, kura nosedzama pēc viņa izpildraksta. Pēc devos pārbaudīt pastkastīti pieraksta vietā, tiesa gan, veltīgi, jo nebija nekā.
Pēc devos uz mājām atelsties un nedaudz parosīties mājas darbos, kā arī paciemoties pie bijušās dzīvesvietas saimnieces. Atpakaļceļā piezvanīja dēls, lai dodos pie viņa uz darbu, ko arī izdarīju. Tur saņēmu 50 eirikus saimniecības vajadzībām un zālēm. Protams, nedaudz caurskrēju arī veikalu un tagad esmu mājās.
Saskaitīju visus izdevumus un pie viena "izpīpēju", kurai kredītiestādei aizgājusi attaisnoto nodokļu summa Pēc nosauktā atmaksājamā cipara. Un te nu es esmu un rakstu šo visu palagu. Jāpiezīmē, ka man visos ceļojumos ļoti veicās ar transportu - mēs pieturā pienācām vai nu vienlaicīgi, vai bija dažas minūtes jāuzgaida. Tas atviegloja visu darbošanās procesu
Ieteikums lasītājiem - nesekojiet manai muļķībai un neņemiet kredītus. Vismaz no putras atdošanas procesā izvairīsieties. Ceru, mana šī pentere kādam noderēs turpmākajam, pirms sadomās ņemt kredītu
jēzus, un tādi mums šeit finanšu guru visapkārt dzīvo. ja treknajos gados ienāca vairāk, kāpēc bija jāņem kredīti. ja neienāca - vēl jo vairāk, kāpēc bija jāņem kredīti.
AtbildētDzēstPieņemsim, ka Parex varēja uzskatīt par vietējo banku, bet Citadele gan tāda nav. Citadele = asv kontrolē.
AtbildētDzēst