Kad es pirms pāris gadiem ar astīti izveidoju šo blogu, doma bija informēt pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu par saviem rokdarbiem un tulkojumiem tādējādi cerot radīt tiem potenciālo pasūtītāju loku. Ar šo infomāciju var iepazīties, apskatīt daļu mana veikuma var atverot iezīmes par tulkojumiem, svecēm un citiem rikdarbiem, precīzāk, adījumiem.
Tomēr pamazām bloga saturs paplašinājās. Šeit atrada vietu informācija, manas pārdomas par Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrību. Pietiekami izsmeļoši par to, kā sev atklāju šo biedrību un pārdomas par norisēm tajā jau rakstīju iepriekš, pasen. Tā pat - savu vērtējumu par biedrības biedru attiekmi. Un daudzkārt esmu rakstījusi, informējusi par biedrības ikgadējiem lielajiem pasākumiem, reizēm kādu nelielāku arīdzan.
Tāpat šeit vietu atradušas manas pārdomas par izlasītajām grāmatām, redzētajām amatierteātra izrādēm, citām norisēm mūsu sabiedrībā.
Tomēr diezgan lielu vietu še ieguvušas manas pārdomas kas vienkārši ir pārdomas. Pārdomas filosofiskā skatījumā. Pārdomas par dzīvi, norisēm un manu nostāju šajās norisēs. Šo pārdomu saturu var pieņemt, var nepieņemt. Tomēr tas ir un būs tikai un vienīgi mans viedoklis - reizēm varbūt kļūdains, reizēm pārspīlēti sakāpināts. Bet tas tomēr ir un paliek tāds. Var jau būt, ka pienāks laiks un dažos jautājumos tas varētu mainīties, bet pagaidām ir kā ir.
Jūtos gandarīta, ka šo blogu lasa. Kaut nedaudz cilvēku, bet tomēr. Lasījumu skaits ļoti reti ir sasniedzis skaitli 20, pārsvarā ap 10. Un? Nav jau nelaime. Galvenais, ka kāds atrod ko lasāmu sev. Esmu pateicīga tām 4 sekotājām, kas manu blogu ir atzīmējušas kā patstāvīgo lasāmvielu.
Tomēr - gribētos vairāk komentāru, viedokļu. Sevišķi pie tēmām, kas varētu būt strīdīgas. Būtu vieglāk saprast, cik tālu un kur maldos, cik tālu un kur man taisnība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru