Ir noskatītas visas sešas Zvaigžņu karu epizodes. Nenoliedzami 4, 5 un 6 ir labākas par pirmajām trim, kas radītas jau jaunākos laikos.
Protams, specefekti ir modernāki un labāki pirmajās trijās, bet sižetiski tās zaudē tām, kuras uzņemtas agrāk. Un arī stipri jūtams, ka vecākās "pievilktas" ar dažām niansēm pirmajām. Tāda sajūta, ka pirmās trīs ir klēbētas, neskatoties jau gatavo materiālu un pēc radies "WTF! Karaul! Jāsalīmē ko var salīmēt!" Līdz ar to, kaut vai pēdējā epizodē Luka un Leas sarunā neklēbe ar ideju par viņu mammu. Kā Lea var kaut miglaini atcerēties mammu no bērnības, ja Padme nomira dzemdībās?!
Ja Džeksona Gredzenu Pavēlnieks par spīti tā reizīgajām "gļukainībām" ir lielums un jau nopelnījis Klasikas darba statusu, ko lai domāju par Zvaigžņu kariem, kuros neklēbes ir vairāk, nekā klēbes?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru