1. Esmu pateicīga anonīmajai "blusu" ķērāju komadai, kura norāda uz manām drukas kļūdām. Pati tās bieži nepamanu, kaut arī cenšos rakstīt pareizi un vēl papildus sevi pārbaudu. Acīmredzot reizēm kaut ko palaižu garām neievērjusi.
2. Lai mani lamā cik grib un kas grib, bet Ušakova vadībā Rīga atjauninās un top skaistāka straujos tempos, iepriekš bija tikai bedrīšu lāpīšana smagākās vietās. Štrunts par sastrēgumiem un neērtībām uz dažām ielām, toties pēc tam tās ir tapušas labākas un skaistākas. Privātais transprts šajos sezonas darbos var pastāvēt garāžā, jo sabiedriskais transports tomēr tiek palaists pa priekšu un ir ērts.
3. Pavadot trīs nedēļas nogales ārpus Rīgas esmu sapratusi, cik tā man mīļa. Abās vietās, kur nedēļas nogalēs anketēju, bija laba satiksme ar galvaspilsētu, bet dzīvot tur es negribētu. Par spīti visam abās vietās nav tās noskaņas, kas liktu teikt "hop, es pārceļos".
4. Jau esmu ngurusi gaidot rindu uz pansinoātu. Uz manu pēdējo jautājošo e-pastu atbildes nav, nav arī nekādu ziņu rakstiskā veidā. Pastkastīti pārbaudu regulāri vismaz divas reizes nedēļā.
5. Man uzdāvināja braucienu uz Stokholmu ar prāmi vienas dienas ekskursijai. Laikam būs interesanti. Ilgi neesmu bijusi ārpus Latvijas. Pēdējais brauciens bija uz larpu Lietuvā 2015.gadā. Arī tad no Lietuvas redzēju tik, cik pa autobusa logu un Viļņas un Traķu autoostas. Tas tomēr ir drusku pamaz. Ceru, ka Stokholmā redzēšu vairāk, kaut arī būšu tur tikai vienu dienu.
6. Nesen (slinkums meklēt iekšējo linku) nosolījos nekad un nemūžam vairs nelietot alkoholu, tomēr ar tām lielajām "hop, apņemos" vienmēr ir kā ir. Šad tad vēl palietoju mazās devās un ne katru dienu. Apņemšanās nedarīt un organisma reakcija uz šo dziru kopā rada to sajūtu, ka man nemaz tik ļoti negribas. Trakāk ir tad, ja ir iedzerts kaut 1 aliņš. Tad prasās vēl un jāpieliek lielas pūles, lai pateiktu "nee, pietiek". Tāpēc ir vieglāk neuzsākt. Un arī darbs te dod savu pozitīvo piesitienu - nu nevar anketēt, ja no mutes plūst iepriekšējās dienas izdzertā smaka.
Nelamāšu, bet jau kuro reizi lasot Ušakova slavinājumus, saprotu, ka vairs nebūšu šīs lapas regulārs lasītājs. Ne tik daudz manu personīgo politisko uzskatu dēļ, cik tāpēc, ka tik bieži vienu un to pašu lasīt galīgi negribas. Šķiet, ka jūs par viņu rakstiet tik bieži tādēļ, lai izprovocētu diskusiju un cepienu komentāros. TIkai izskatās, ka jums var piedāvāt pilnīgi jebkādu pretargumentāciju un jūs pret to būsiet pilnīgi imūna. Laikam jau tāda arī ir Ušakova mērķauditorija - ar pasīvo alkoholismu sirgstošas, egoistiskas būtnes, kuras pat rakstīt kārtīgi neprot.
AtbildētDzēstTurklāt iedomājieties vien - ar tādu pareizrakstību blogā jūs mēdziet vēl uzprasīties uz tulkošanas darbiem! Vismaz es neticu, ka tie ir daudz kvalitatīvāki par šiem ierakstiem.
1. Nu, katrs lasa to, kas pašam labāk patīk. Brīvprātīga izvēle.
AtbildētDzēst2. Par Ušakovu runājot. Es šajās vēlēšanās balsoju par Strīķi, tomēr Ušakovs palika savā vietā. Un tas, ka labvēlīgi izsakos par to, ko viņa vadībā tagad dara Rīgas ielās un laukumos, ir tikai mans iespaids. Vai vari osaukt kādu no iepriekšējiem Rīgas mēriem, kura vadībā tik daudz laika un naudas tika veltīts Rīgas vizuālā tēla sakārtošanai?
3. Par to pasīvo alkohlismu. Diemžēl es tāda neesmu vienīgā. Es tikai atzīstos. Tu esi aizmirsis kāzas, bēres, dzimšanas dienas, pilsētas lielos pasākumus, tautu, kas regulāri ietusē krogos ne jau pie kafijas tases u.tt. Gan jau arī pats neesi bez grēka un šad tad pa alus kausam nolieto vai kam tamlīdzīgam pieskaries. Šāda tauta jau arī pieder pie pasīvā alkholisma. Tik kurš ies atzīties?
Vordā man šitais gļuks ar nepārtraukto sarkano vilni, kā šeit, nedarbjas. Tur viss ir pareizi un pat pārlasot atrodas labi, ja 3 kļūdas uz lapu. Vari ticēt, vari neticēt. Tava izvēle.
Kur tad problēma uzrakstīt rakstu Wordā, izlabot kļūdas un pēc tam iekopēt šeit?
AtbildētDzēstPar Ušakovu katram savs viedoklis, bet blogā paustais ir no cilvēka, kurš neizbrauc ārpus sava rajona. Es ikdienā pārvietojos caur/ap centru un varu teikt tikai vienu - vājprāta haoss un nolaidība, nespēja plānot un izdarīt darbus kā arī ļoti zema darbu kvalitāte. Bet nu cilvēkam, kurš reizi mēnesī aizbrauc līdz centram iedzert pa tumsu, tas var paskriet garām.
Nu, arī par centru katram ir savs viedoklis. Man uz centru sanāk braukt vismaz pāris reizes nedēļā, ja reizēm ne biežāk. Un to, ko es redzu tajās vietās, kur man jābūt - rosība, kura noved pie sakārtotības. Un tas man patīk. Jācer, ka kādreiz pienāks laiks arī nomales sakārtot.
AtbildētDzēstPar tavu domu - rakstīt vispirms vordā un tad tikai iekopēt šeit - padomāšu. Ideja nav slikta.