Nedēļa ir pagājusi, ir jauna pirmdiena. Nezinu, kā tā vēl izvērtīsies un kāda būs visa nākamā nedēļa. Zinu, ka man piektdien un sestdien darāmais ieplānots, šodien viena tikšanās norunāta jau no paša rīta. Pārējās dienas - kā nu sakritīs. Gribētos jau, lai šī būtu jauka nedēļa ar salabšanu tuvākajos rados un visu ko citu labu.
Jau iepriekš rakstīju par kašķi starp māsu un manu dēlu. Un to, ka es situāciju ļoti pārdzīvoju. Tagad šajās atticībās ir liels krīzes brīdis, kurš netieši skar arī mani. Zināmā mērā pati vainīga - netīšām piekritu būt par vidutāju viņu atkaltikšanās reizei un salabšanas mēģinājumam. Abām pusēm pasniedzu informāciju tā. kā biju sapratusi no viņu teiktā. Un rezultātā puika nevēlas runāt par manu māsu, māsa dusmīga uz mani. Vajadzēja laikam jau no paša sākta gala pateikt, lai paši sakomunicē un sarunā tikšanos, es varētu būt klāt tikai kā klausītājs un mazliet ugunsdzēsējs. Mana kļūda, par kuru maksāju pati un ceru, ka izdosies šo kļūdu salabot tuvākās nedēļas laikā. Jo jaunnedēļ māsa atkal aizbrauc uz Nīderlandi sezonas darbos.
Pie viena vēl tā slimnīca. Es jau ļoti ceru, ka tas notiks jaunnedēļ, jo šonedēļ jāsakārto lietas. Lai vēlāk būtu puslīdz miers un normālas attiecības ar abām pusēm.
Tas nu tā. maķentiņ pačīkstēju. Neņemiet ļaunā. Gan jau pacentīšos ar visu tikt galā un pēc iespējamības vēl no kādām lietām atvadīties. Šoreiz es domāju savu mantu skapi. Pa daļai jau ir izdevies no daudz kā atvadīties gan uz miskasti aizsūtot, gan kādam atdodot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru