sestdiena, 2018. gada 3. februāris

Par pēdējiem pasākumiem runājot

Pēdējie pasākumi mani ir sapurinājuši iekšēji. Kaut kā pat īdēt negribas. Jo izeju tautās, redzu un dzirdu kaut ko interesantu. Saimnece saka, ka par izskatīties es sāku strauji labāk. Nezinu, no malas labāk redzams.
Bet šie pasākumi ir devuši ne tikai interesantas atziņas un jaunu inormāciju. Tā ir arī pozitīva saskarsme ar cilvēkiem. Nesēdēšana mājās ar kluso īdēšanu "kā man daudz kā nesanāk un ir slikti". 
Šajos pasākumos esmu sapratusi, cik ļoti esmu noilgojusies pēc visa tā, pēc saskarsmes ar citiem cilvēkiem, kas ir veseli un darbojas kādā lauciņā. Tas zināmā mērā ir licis savākties un domāt uz priekšu, darīt un neapstāties. Katrā gadījumā, pozitīvu emociju ir gūzma.
Un arī tas - esmu kļuvusi nedaudz pārliecinātāka par sevi un zinu, ko un kā darīt uz priekšu. Pat zinu pasākumus, kas mani vēl sagaida. Ne tikai  publisos, bet arī privātos. Zinu, ko un kā darīt, lai plāni pa lielo izdotos un būtu puslīdz veiksmīgi. 
Bildes no manis apmeklētajiem publiskajiem pasākumiem var apskatīt šeit, šeit un šeit.
Turpināšu publiskot inormāciju par pasākumiem, kurus būtu vērts apmeklēt un kurus taisos apmeklēt arī es pati. Vienīgais - kaut komentāros gribētos manīt kādas atsauksmes no manis piedāvātajiem pasākumiem. Zinu, ka šie piedāvājumi top lasīti, tik nezinu, cik ļoti tie ir ieinteresējuši lasītāju un vai maz kāds ir noreaģējis un aizgājis uz šo pasākumu. Tas tā, lūgums nākamībai. Jo dzīve jau nesastāv tikai un vienīgi no manām problēmām un drukas kļūdām. Un alkohola, kuru praktiski vairs nelietoju.
Katrā gadījumā - apskatiet bildes no pašākumiem, kuru linkus še iedevu un ceru uz kādiem komentāriem un jautājumiem par šiem pasakumiem, kā ari par tiem publiskajiem pasākumiem, kurus izziņošu nākamībā. Jūs esat jauki, mani lasītāji.

1 komentārs: