otrdiena, 2018. gada 27. februāris

Vārdiņdienas pārdomas

1. Nav pirmā reize, kad es kādu no savām jubilejām sagaidu slimnīcā. Mūža garumā ir bijušas dažādas slimnīcas un dažāas slimības, kuras labāk ārstēt slimnīcā. Neiešu pārskaitīt, bet ir bijis pietiekoši. pat tā, ka man reizēm slimnīcas murgos sāka rādīties. 
Bet šī diena tomēr izcēlusies īpaši - negaidīti saņēmu apsveikumu no kolēģiem - slimniekiem jau pie bruokastu galda, arī diena jaka un saulaina, nav pat pārāk auksta. Pat sniegs ir iepaticies. Vienīgā vēlme - lai tad, ka rakstīšos ārā, viņa vairs nebūtu un varētu sākt ģērbties pavasarīgi.
2. Kaut kā esmu noilgojusies pēc anonīmajiem komentētājiem. Bet acīm redzot mani pēdējā laika ieraksti nav viņu komentāru vērti. Ceru, ka nākošo mēnes' tomēr kāds no viņiem parādīsies, jo plānojas pasākumi un notikumi, par kuries būs vērts uzrakstīt pēc iespaidu gūšanas.
3. Laikam tikai tad, kad notiek kāda ķibele, saproti, cik tev pa īstam to draugu ir. Tagad sapratu, ka man viņu ir daudz un ļoti labi. Daži pat negaidīti parādīja sevi kā labu draugu. Tā ka jāsaka paldies tiem, kas ir ar mani brīdī, kad ir morāli pagrūti un jāturas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru