Jau kuru reizi pārlasu šo grāmatu no grāmatu sērijas par doktoru Dūlitlu. Pirmo reizi es to lasīju 10 gadu vecumā. Principā tā arī domāta 10 - 12 gadus veciem bērniem.
Daudzi tagad teiks, ka esmu iekritusi bērnībā. Bet tā gluži nav. Reižu reizēm tomēr der pārlasīt bērniem domātas grāmatas un paskatīties uz tām jau pieauguša cilvēka acīm.
Grāmata joprojām patīk un aizrauj ar savu dažubrīd izteikto naivumu. Tomēr šis naivums netraucē uztvert grāmatā esošo siltumu un mīlestību pret dzīvniekiem un visu dzīvo pasauli kā arī noliedzošo attieksmi pret karu. Pēdējais grāmatā gan izskan ļoti minimāli, toties efektīvi.
Daudz neizplūdīšu par šo grāmatu, daudzi laikam bērnībā to ir lasījuši un daudzmaz atceras tās saturu. Tomēr iesaku pārlasīt to vēlreiz. Kaut bērniem priekšā vakara pasaciņas veidā.
Kas ta nu lēcies, kas par klusuma periodu? Tautai paliek garlaicīgi bez taviem garadarbiem :(
AtbildētDzēst1kārs komentārs nav par dotā raksta tēmu un 2kārt rakstu, kad uznāk rakstāmais
AtbildētDzēstNorādi, lūdzu, uz vadlīnijām kā šeit ir jākomentē. Ja komentārs nav viennozīmīgs vai tad tas nozīmē, ka nav "dotā raksta tēmu"?
Dzēst