sestdiena, 2018. gada 1. decembris

Decembris

1. Novembris paskrējis tik pat  ātri, kā viss iepriekšējais laiks, it īpaši vasara. Gadiem ejot laiks sāk skriet ātrāk, nekā bērnībā, jaunībā. Skolas gados 3 mēnešu vasaras brīvlaiks šķita vesela mūžība brīva laika daudzu notikumu pilna. Tagad vasara un rudens paskrien kā ātrvilciens, kaut arī notikumi ir un ir interesanti.
2. Sniegs ir visur un visu laiku turas mīnusi. Tīri skaudība metas - dēla kaunā pasija aizbraukusi uz Kipru, tur turās temperatūra virs 20 grādiem virs celsija un Vidusjūras ūdens ir tik silts, ka bar peldēties. Bet mums ir sniegs un mīnusi. Ui.
4, Ir skaidri zināms, ka māsa uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu nebūs Rīgā. Žēl. Biju domājusi šo laiku pavadīt kopā ar viņu. būs jāpaciešas, kad viņai piešķirs kārtējo atvaļinājumu un viņa varēs kaut uz pāris nedēļām atbraukt mājās.
5. Ir cerības pierakstīties šajā mītnes vietā un palikt te ilgāku laiku. Vismaz šādas cerības man dēls ir devis. Tomēr viss atkarīgs no viņa tēva.
6. Mājinieki saka, ka es pa pirmo nedēļu dienas stacionārā esmu kļuvusi mierīgāka. Tomēr priekšā vēl trīs nedēļas visādu pasākumu. Redzēsim, kā būs pēc tam, kad būšu izgājusi pilnu ciklu stacionārā. Jāsamierinās ar šiem gājieniem uz stacionāru, jo savējiem apstāastīt, ka pati tikšu galā, ir pagrūti. Braucieni uz turieni ir galvenokārt viņu nomierināšanai.
7. Dēls februārī taisās pārvākties uz Ameriku pie savas pasijas. Un ar laiku taisās mani uz turieni pārvākt. Bet tas viss ir jāizrunā un jāpārrunājas. Man ir svarīgi būt kopā ar ģimeni. Dēls domā, ka spēšu svešā zemē dzīvot viena pati bez viņa, bet es gribu nomirt mājās un tikt apglabāta blakus tētim un mammai. Kā arī man te ir visi gali - draugi, radi, biedrība un daudz kas cits. Viena, bez dēla, var dzīvot arī šeit. Vismaz pagaidām uz emigrāciju neparakstos. ja nu vienīgi dalīt savu laiku starp ASV un Latviju ar diezgan regulāriem braucieniem šurpu turpu.
8. Sāpīgi, ka māsa un dēls savā konfliktā aizgājuši tik tālu, ka abi negrib tikties un izrunāt problēmu. man tuvāku cilvēku par viņiem nav un gribētos, lai viņi beidzot saprastos un iestātos kaut mierīga līdzāspastāvēšana.

6 komentāri:

  1. Nav gan, protams, mana darīšanas, bet tas nelīmējas kaut kā kopā - tad Tu saki, ka nevari atļauties maksāt par Rīgas Satiksmes braucieniem sabiedriskajā transportā, bet tagad pēkšņi - "ja nu vienīgi dalīt savu laiku starp ASV un Latviju ar diezgan regulāriem braucieniem šurpu turpu".

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Neprecīzi izteicos. Ja man izmaksās šos braucienus. Pati tiešām nevaru atļauties, ceru uz dēlu.

      Dzēst
    2. tas tak bija diezgan pašsaprotami.

      Dzēst