Dažas domas

1. Sen nav bijis tā, ka uzkrīt ne pārāk dziļš sniegs un ir mazi mīnusiņi jau novembra beigās. No vienas puses gribas, lai kādu laiku tā ziema noturas kā ziema. Nu vismaz Jauno gadu  ieskaitot. Pēc tam pēc manas pašsajūtas uzreiz var sākties pavasaris. Ko lai dara, ka nemīlu ziemu.

2. Atkal uznākusi vajadzība apmeklēt dienas centru Veldres ielā. Mājinienki saka - es esot nervu kamols, kas atgādina bumbu ar laika degli, kaut arī ārēji esmu mierīga, Tur tiešām nodarbībās palīdz savākties un stresainās domas atstāt aiz durvīm. Un pa šo pusotru gadu, kopš tur neesmu bijusi, šis tas ir pamainījies gan vizuāli, gan nodarbību ziņā. Pamainījies uz labo pusi. Vispār, cik es uz turieni dodos ar laika prizmām, jūtamas pārmaiņas gan vizuāli, gan personāla profesionalitātes ziņā. Kvalitāte uzlabojas. Dienas centram pienākošos zupas šķīvi izēst gan es neeju, jo līdz šim manas nodarbības beidzas tā, ka līdz noteiktam pusdienas laikam kāda stunda jāgaida, vai arī tā ir pēdējā nodarbība, pēc kuras - ko nu iešu to zupu ēst, braukšu mājās, jo centrā citu neko vairs nav ko darīt. Vismaz tā ir šo pirmo nedēļu. Redzēsim, kā būs nākošās trīs.

3. Ziemas sākšanās tik agri rada korķus pat tādos virzienos, kuri no rītiem ir brīvi un strauji. Sabiedriskajam transportam - trolejbusiem - vismaz šorīt Mežciema virzienā bija problēmas un daudzi bija nostājuši malā netipiskās vietās un gaidīja avārijas brigādi. Braucot cauri Biķernieku mežam pat pamanīju dažas vieglās mašīnas, kuras bija piestādinātas malā kaut kādu sīku ķibeļu dēļ. Varbūt daudzi vēl nav pārgājuši uz ziemas riepām.

4. Gribētos kur sestdien aiziet, tik vēl neesmu izdomājusi uz kurieni. Jāpakonsultējas ar mājiniekiem un draugiem.