Ziemassvētki izskanējuši, gada pēdējā diena vēl gaidāma jaunnedēļ.
Atskatoties uz nodzīvoto gadu - tas ir bijis labāks nekā iepriekšējais. Mazāk iebrukumu, vairāk darba, visādu pasākumu, kurus esmu apmeklējusi. Kopš man ir uzdāvināts fotoaparāts, no kura var dabūt bildes laukā, esmu centusies apmeklēt vairāk pasākumu un izstāžu. Un visādi citādi trenēties fotografēt ar šo aparātu. Linkus nelikšu, mani pastāvīgie apmeklētāji visu ir redzējuši un komentējuši. Arī manas pārdomas gada garumā. Tik sanāk dīvaini - visvairāk komentāru saņemu vasaras mēnešos un rudenī, citos gadalaikos pa druskai un garāmejot.
Beidzot pēc ilgiem gadiem atkal dzīvoju ģimenē - kopā ar dēlu. Kaut arī daudzi saskarsmes jautājumi nav noregulēti un skaidri. Bet to mēs atrisināsim. Laiks jau mums ir, mirt tūlīt un tagad netaisāmies.
Ir mums apakšīrnieks, ar kuru jāmācās sadzīvot, bet tas arī ir laika jautājums.
Vēl ir laika jautājums sarunai ar puikas tēvu, kurš atbild par šo dzīvokli. Par manu oficiālu legalizāciju šeit. Savādāk - es pabēgu uz veco dzīves - īres vietu, kad viņš atbrauc.
Esmu pabijusi divas reizes slimnīcā, no kurām viena - slimnīca kā slimnīca ar palātu un tamlīdzīgām būšanām, otra - dienas centrs, uz kuru devos tikai uz procedūrām, bet pārējo laiku pavadīju mājās, kaut skaitījos slimnīcā.
Jāsaka paldies radiem, draugiem, paziņām, kuri šī gada laikā ir palīdzējuši un visādi atbalstījuši, lai es nostātos uz kājām un kļūtu stiprāka savās darbībās.
Lieli daļu parādu - gan juridisko, gan cilvēcisko - esmu atdevusi.Vēl jau ir palicis nākošajam gadam, ko atdot, bet patiess prieks, ka parādi iet mazumā. Aizņemos krīzes situācijās mazāk, nekā atdodu.
Ir plāni, ko darīt jau sākot ar otro janvāri darba jautājumos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru