1. Nokārtojām ar dēlu, ka viņš Ludzā ir mans asistents un pavada mani uz būtiski svarīgām vietām (ārsta apmeklējums, zāļu pirkšana aptiekā, dažādi citi pasākumi pilsētā). Nezinu, kā mums izdosies, bet ceru uz to labāko.
2. Vakar pa telefonu runāju ar māsu. No ģimenes viedokļa mana saslimšana sākusies agrāk, nekā pati to aptvēru. Žēl, ka ģimenei neizdevās mani ātrāk uz zālēm uzsēdināt, lai daudzas problēmas izrisinātos nedaudz ātrāk un kvalitatīvāk nekā pašreiz iespējams. Tagad pati cenšos ko darīt lietas labā, bet sanāk kā sanāk. Kā lai pārliecina tuviniekus, ka nožēla ir patiesa un patiesa vēlme labot kļūdas, kad jau pusgadsimts gadu ar astīti aiz muguras. Un ir patiesa vēlme vistuvākos radus savākt pie viena piedošanas galda.
3. Vīrieši gultas izteiksmē jau kādu laiku neinteresē. Galvenā interese - draudzīgas un ģimeniskas attiecības. Ka lai to ieskaidro pirmajam vīram un vienīgā bērna tēvam? Viņam, kaut arī viņš ir nedaudz vecāks par mani, šīs lietas vēl joprojām interesē, bet man šī interese jau kādu laiciņu ir zudusi. kaut arī īpaši veca neesmu.
4. Pa telefonu un caur FB esmu runājusi ar draugiem un paziņām. Varbūt tur daži jautājumi atrisināsies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru