Atkal

Vakar uz vienu dienu atkal biju aizbraukusi uz Rīgu. 

1. Es jau samērā regulāri uz turieni braucu dažādas lietas kārtot, ieskaitot darba pārrunas. Pagaidām viss ir garām. Dažādu iemeslu dēļ. Nav jau tā, ka būtu kādā veidā īpaši izvēlīga. Bet tomēr. Ne visu laiku manas iespējas sakrīt ar darba devēja vajadzību. Reizēm arī gadās firmas, kuras liekas šaubīgas par spīti tam, ka tiek piedāvāts apmierinoši elastīgs darba laiks.

2. Patīk, ka pilsēta vizuāli mainās. Gan pašvaldību institūcijas gan privātais sektors veic patīkamas pārmaiņas pilsētas kopdizainā. Vajadzīgas pārmaiņas, kuras sakārto pilsētas infrastruktūru. Braucu uz Rīgu reizi nedēļā, reizēm reizi divās - trīs nedēļās. 

Ja es ar savu reizīgo regulāro braukšanu uz galvaspilsētu pamanu pārmaiņas pilsētas ainavā, tad māsa, kura no Nīderlandes brauc uz Latviju reizi pusgadā uz atvaļinājuma laiku, šīs pārmaiņas redz krasāk.

3. Godīgi sakot, nespēju savu dzīvi iedomāties bez šiem puslīdz regulārajiem braucieniem uz Rīgu. Uz pilsētu, kurā esmu piedzimusi, uzaugusi un garus gadus nodzīvojusi. Man Ludza reizēm šķiet kā izsūtījuma vieta ar sajūtu kā pēc totāla kara, jo visa mana iedzīve, gadiem krāta, ir sarukusi tikai līdz tām mantām un lietām, kas man ir šeit, Ludzā. Negribu īpaši izplūst kāpēc tā ir noticis un meklēt vainīgos. Viss sen jau ir izrunāts un piedots. Pat pierasts pie mantu minimuma. Var vieglāk celties un iet, ja vajag. Mazāk balasta.

4. Jau vakarrīt pabrīdināju dažus tuvākos cilvēkus, ka šodien neieradīšos uz pasākumu, kuru gaidīju samērā ilgi un ir bijusi un ir vēlme satikt cilvēkus, kurus sen neesmu satikusi un esmu noilgojusies pec viņiem. Tomēr dažas problēmas mājās un manā veselībā lika no tā visa atteikties. Bet gan jau. Dzīve nebeidzas tūlīt un tagad, gan viss notiksies.

5. Tas tomēr ir normāli, ka Rīgu uztveru kā savas mājas atšķirībā no Ludzas, kurā esmu pavadījusi tikai vienu ziemu. Pat gads vēl nav nodzīvots šeit. Kaut arī pilsēta patīk ar savu kolorītu un labvēlīgo auru.

6. Par "uzpurņiem" runājot - vilcienā, autobusā, Rīgas sabiedriskajā transportā cilvēki ar maskām uz sejas ir ļoti liels retums. Vilciena konduktores jau kādu laiku ir atteikušās no maskām un cimdiem. Tiesa, vakar klaiņojot pa pilsētu un "sitot laiku" līdz autobusam uz Ludzu, pie Stokmana pilsētas autobusu pieturas pamanīju sabiedriskā transporta kontrolierus ar maskām uz sejas. Koronas vīruss vēl biedē rīdziniekus par spīti tam, ka akūtais uzliesmojums jau ir garām un pēc pieejamās informācijas cilvēki iet bojā no daudziem citiem iemesliem, nevis no šī vīrusa.

7. Divu metru distance uz rindu pie kases tomēr visur - gan Rīgā, gan Ludzā - nosacīti tiek ievērota. Tomēr netiek ņemts vērā tas fakts, ka cilvāki, klīstot pa veikalu un izvēloties preci, ne vienmār spējīgi ievērot šo distanci. Ir pārāk šauras spraugas starp pārdodamās preces stendiem pat lielveikalos.

8. Neatceros, vai rakstīju, bet Ludzā tādos lielveikalos kā Maksima, Mego, Citro svētdienās ir desmit procentu atlaide dažām precēm (kuras sevī neietver noteikti alkoholu) pensionāriem uzrādot pensionāra apliecību. Rīgā arī šāda sistēma noderētu. Svētdienās, par spīti atlaidēm, būtu lielāks apgrozījums un ieņēmumi. Pensionāri daudz biežāk dotos iepirkties tieši svētdienās un pirktu lielākus preču apjomus, nekā pašlaik.