Rīts ar kafiju

1.  Ziemīgums sāk kaitināt. Iepriekšējās dienas stipri kusa, tagad drusku piesalis un pat sīks sniedziņš pa nakti uzsnidzis. Visriebīgakais laiks, kad nosēsties uz pakaļas var bez problēmām pat uz līdzenas ietves. Man šis risks ir dubultā, jo kreisās kājas sēžas nervs ir iekaisis, pat kapsikams nepalīdz tam nervam pārtraukt savu īdēšanu, līdz ar to visa parvietošanās atgādina pingvīna čāpošanu. Un kāpiens pa trepēm no/uz ceturto stāvu vispār ir katastrofa.
2. Pa aizmuguri lapai skatoties redzu, ka tiek lasīti pat vecaki teksti. Tas priecē. Tik žēl, ka komentāri ir minimāli.
3. Ar LFFB papīriem, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā, datoeizētā līmenī viss ir kārtībā, tik jaizdomā viņu izprintēšanas jautājums karantīnas kontekstā un Rīgā jānoķer cilvēki, kas visu parakstītu. Tad vēl pasts, valsts nodeva un nosūtīšana uz reģistru. Viens no karantīnas labumiem - kopsapulce var notikt onlainā visiem izdevīgā laikā un nav jāmeklē telpas, kurās uz pāris stundām savākt cilvēkus kopā. Un īsti pat neesmu parliecināta, vai maz drīkst šajā laikā pulcēties pat tik mazskaitlīgā daudzumā.
4. Kaut tas kroņa vīruss ātrāk beigtos. Tas aptur visu sabiedrisko un ekonomisko dzīvi. Pasākumus neviens nerīko karantīnas dēļ - lai cilvēkus kaut nedaudz pasargātu no iespējas saslimt. Daudzi uzņēmumi vai to filiāles klapējas ciet, jo vai nu slimības dēļ nav, kas strādā, vai arī pašas karantīnas dēļ produkcijai nav vēlamā noieta un uzņēmums strādā ar mīnusu.
5. Man patika un joprojām patīk aprakstīt visādus pasākumus, kuros piedalos, citas vietas, kurās notiek kaut kas vērā ņemams. Tagad atliek rakstīt tik pardomas par lasīto vai redzeto televizorā. It kā jau tēmas pietiek, bet.... Par grāmatām rakstīt švaki sanāk, jo gadiem ejot ir pasliktinājusies redze un jāiet pie okulista pēc brillēm. Ļoti gribas ko izlasīt, jau sakrājusies kaudzīte lasīšanai, bet acis sak sapēt jau pec pirmās atkapes, jo acis jasasprindzina, lai burtus saskatītu.