Šim ierakstam briedu vairākas dienas. Kamēr pati sapratu to, ko īsti gribu pateikt. Kāds varbūt teiks - "Atkal vāvuļo bezgalībā", nu - bet tomēr izpaudīšos. Vai linkošu uz kaut kurieni? Neesmu pārliecināta. Rakstīšanas gaitā sapratīšu. (Uzreiz pasaku - ja kas, kā faktoloģisko notikumu uzskaitītāju izmantoju Vikipēdijas šķirkļus. Ja kāds man piedāvās adekvātu analogu - tikai priecāšos).
Palasot Krievijas vēstures faktoloģiju - vieni vienīgi kari ar nelielu valsts kā tādas attīstību. Nelielu tajā ziņā, ka, vismaz cariskajā Krievijā, karoja kaut kur nomalēs, pārējā valsts daļā notika dažāda mierīgas dzīves attīstība. Un tomēr - visu laiku, labi, ar nelieliem pārtraukumiem, bet kari. Un ne jau visus tos karus izraisīja kāds iebrucējs. Vairumā gadījumu tomēr Krievija pati bija kara iniciators. Tomēr - Krievijā līdz pat 19.gadsimta vidum pastāvēja dzimtbūšana. To atcēla tikai 1861.gada. Un tad sākās straujāka valsts ekonomiskā attīstība.
Viens no kariem, kurš diezgan stipri ietekmēja arī Baltiju, bija Pilsoņu karš Krievijā. Tā rezultātā izveidojās Padomju Savienība, kuras vēsture - atkal kari kaut ar nelielām pauzēm.
Jautājums tāds - kāpēc Krievija, kura ir pati lielākā valsts pasaulē ar faktisko teritorijas iekarošanu izveidojusies, uzskata, ka pārējā pasaule viņai ir parādā? Kāpēc tiek kultivēts tas, ka valstij visu laiku no kaut kā ir jāaizstāvas? It kā citām valstīm nav nekā cita ko darīt, kā tikai domāt par to, kā sariebt Krievijai? Pat Ķīna mazāk karo, vairāk savas iekārtas robežās visādi risina savas ekonomiskās problēmas un ir ekonomiskās attīstības augšupejošā procesā. Pie viena ķīniešu visāda veida ražojumu produkcijai ir paliels īpatsvars pasaules tirgū. Un Ķīna ir mazāka. Labi, tai ir derīgie, izmantojamie izrakteņi, kurus izmantot vispirms jau savām vajadzībām.
Bet Krievijai to ir vairāk. Kāpēc Krievija tik vaimanā un neko nedara? Tik eksportē derīgos izrakteņus - gāzi, naftu, vēl kaut ko. Un kā ar tā visa pārstrādi vispirms savām vajadzībām? Kā sevi pozicionēs tad, kad tie izrakteņi beigsies? Tie taču zemes dzīlēs tomēr ir ierobežotā daudzumā un nepārtrauktā sūknēšana laukā neveicina to atjaunošanos.
Un - kāpēc Krievijā ir zemāks dzīves līmenis nekā kaut pie mums? Pat tai pašā tagad kara postītajā Ukrainā? Pie viena - Vācija un PSRS Otro pasaules karu pabeidza vienlaicīgi. Bet pēc kara PSRS kontrolētajā VDR ātri vien sastrādāja augstāku dzīves līmeni nekā PSRS? Teritorijas dažādība laikam jau nav arguments. Arguments laikam ir saimniekošanas prasmēs...
Pie viena neizpratni raisa tas, ka nu klejo pa neta ārēm, ka Putins kaut kur Urālos kaut kādā bunkurā sēž. Pat ar saviem tuvākiem līdzgaitniekiem dažādos avotos sanāksmes redzams pa gabalu runājams. Tas viens gadījums, kad viņš lielā stadionā runāja kaut ko daudzskaitlīgas publikas priekšā, ir izņēmums no normas. Zeļenskis Ukrainā rosās riņķī un apkārt pa valsti, komunicē ar ārvalstīm. Citās valstīs līderi arī viskautkur rosās, neslēpjas velns viņ' zin' kur. Pat Ziemeļkorejas līderis - nu nav dzirdēts, ka tas tik katastrofāli slēptos kā trusītis alā. Un Hitlers savā bunkurā pazuda tikai kara pašās praktiski beigās un arī tad kopā ar līdzgaitniekiem. Nebija pa gabalu no tuvākā loka.
Par Putina "specoperāciju" - specoperācija bija kad vāciešu specvienība Musolini izzaga no viņa praktiskās ieslodzījuma vietas.
Tas, ka daudzas darbīgas ārzemju firmas aiziet no Krievijas tirgus? Viņām ta nekas. Tas, ka kuģis pamaina zvejas vietas vēl nenozīmē, ka kuģis grimst. Izdevumi kaut kādi? Nu, pie pārkārtošanās dabisks process. Tās firmas jau primāri ir stabilas savās bāzes valstīs un tas, ka ko pamaina tirgus vietās - normāls biznesa pagrieziens. Krievijai lielākas problēmas var būt - kara apstākļos, kur daļa ekonomikas jau pārkārtota militārajam pasākumam, tad vēl civilo ekonomiku pārkārtot - nu, tas tomēr ir sarežģītāk nekā vienkārši "kuģis pamet šito zvejas vietu lai pārbrauktu uz nākamo".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru