Uzreiz pasaku - tikai viedoklis, nekas vairāk. Un piedodiet šo viedokli. Pat ja manis teiktais nesaskanēs ar kaut vispārpieņemto. Un arī nebūs eiforisks, tikai vispārināts.
Ik pa brīdim gan internetā, gan privātās sarunās parādās visādas sazvērestības teorijas par to, ka kādi ļoti varā esošie sarunājuši "patīrīt" planētu no cilvēkiem ar kādām nebūt pandēmijām, karadarbību. Nu, "dīvānpolitiķi" jau var domāt viskautko, kas tur patiesībā tajos "augstākajos ešelonos" notiek patiesībā - cilvēks parastais jau nekad līdz galam neuzzinās.
Še nepieskaršos pandēmiskām aktivitātēm, nedaudz parunāšu par karadarbības realitāti kā tādu.
Pasaulē ir vairāk kā divsimt valstu, gan atzītas, gan neatzītas, gan atkarīgās teritorijas. Katrai no tām ir armija, tām pieskaitāt NATO armiju, ANO karaspēku, visādus militārus formējumus valstīs, kurās notiek kaut kāds iekšējs "burkšķis". Vēl robežsardze katrā valstī kā atsevišķs militārs formējums. Kur tad vēl zemessardzes formējumi... Daudz, vai ne? Un šos formējumus sastāda pirmkārt jau cilvēkresursi. Neķēpāšos saskaitot kopā oficiāli pieejamo statistiku par to, cik kurā valsti ir karakalpu. Bet tomēr tas skaitlis ir ļoti daudz.
Šos cilvēkus zināmā mērā var tad arī uzskatīt par liekajiem cilvēkiem. Kāpēc tāds uzskats? Katrai valstij primāri vajadzīgi tie cilvēki, kas zemi ar, tiltus ceļ, vispār - ir saimnieciskās darbības 'sastāvdaļas". Pārējie? Nu - tie, kuri no brīva prāta vai kā citādi kļuvuši par karakalpiem - tos jau nekur citur nav iespējams izmantot.
Es nerunāju par ekstremālām situācijām, kāds šobrīd ir Ukrainā, kad nu nākas ņemt rokā ieroci un aizstāvēties no uzbrucēja. Pat arājs laukā paņems ko ieročveidīgu ja vajadzēs aizstāvēties. Runāju par miera stadiju.
Tātad - armija kā tāda.
Lieku, saimniecībā neizmantojamu cilvēku kopums. Sēž savās dienesta vietās, ko klidzinās savā nodabā, gaidot uz to, ka "ja nu kāds aiz stūra esošs uzbruks", dzīvojas uz nodokļu maksātāju rēķina. Vairumā gadījumu tā arī savas dzīves laikā nesagaidot to "burlaku no lielā ceļa".
Labi, atskaitīsim no šo principā liekēžu skaita šveiciešu armiju, zemessardzes formējumus - šie formējumi tomēr ikdienā nodarbojas ar saimnieciski lietderīgo. Reizēm sapulcējas kādās mācībās apgūt jaunu tehniku, saprast privātās saskarsmes karavīra darbā grupā, vai kā tamlīdzīgi.
Cilvēkam, kurā apzināti izvēlās karavīra arodu - viņam no zemapziņas krietni ārā iztuntulējusies vēlme nogalināt sev līdzīgo. Tiem, kuri man mēģina apgalvot, ka armijas uzdevums esot aizsargāt savu Dzimteni, vienmēr uzdodu vienu un to pašu jautājumu - "Kādu savu Dzimteni aizstāv tas karaspēks, kurš karo ne savas Dzimtenes teritorijā?" Kādu savu Dzimteni aizstāv Krievijas karaspēks uzbrukumoperācijā Ukrainas teritorijā? Kādu savu Dzimteni aizstāv tie ne Sīrijas karaspēki, kuri šobrīd atrodas Sīrijā?
Laikam jau atkārtojos šajā tekstā, karavīrs KARA vīrs, kurš nedara neko citu, kā vien trenējas nogalināt un zemapzinīgi gaida - no kura tur zāles pudura izlīdīs ļaunais agresors, ne uz ko citu nav spējīgs. Ne zemi art, ne malku skaldīt, ne meiteni mīlēt. Nogalināšanas kaujas mašīna, kurai pārpratuma pēc ir cilvēka skats un fizioloģija. Skarbi teikts? Bet praktiski to var traktēt tā. Mēs smaidām par tupiem saldofoniem? Bet protams, tie jua neko citu nesaprot - tik tiešas pavēles un nogalināšanu.
Pie viena - kāds brīvprātīgi un no brīvas izvēles kļūst par algotni, dien armijā. Viņam naudu par to maksā tik daudz, cik pie nolīgšanas sarunāts. Un ja nu kāds no citas valsts tam algotnim piedāvās lielāku naudas žūksni? Kur ir garantija, ka tas šejienes algotnis neaizskries uz turieni pēc tās lielākās naudiņas? Pēc principa - karosim tajā pusē, kur vairāk maksā. Teorētiski vismaz tas ir ļoti iespējams.
Šie karakalpi, brīvprātīgie karakalpi - vai tiešām viņi ir reāli "pielietojami" kādā miermīlīgā profesijā visu mūžu nodarbojoties tikai un vienīgi ar "kreiso, labo!" "Tēmēt - šaut" (vai ko nu tur vēl no tā cikla). Vēlreiz atkārtoju - Šveices armijas tradīciju, man zināmo pašmāju zemessardzi atstāju aiz šī apskata virtuālā žoga. Tajos militārajos formējumos esošie cilvēkresursi - vispirms jau arāji, baņķieri, tiltu cēlāji, skolotāji u.c. miermīlīgi darboņi, kuri ieroci paņems tik pie tiešām reālas nepieciešamības savu zemi aizstāvēt, nevis tāpēc, ka kādam varā esošam onkulim tarakāni galvā vingrot sākuši.
Pie viena, iepriekšējās atkāpes sakarībā. Jā, Šveicei ir izdevumi militārām vajadzībām, mūsu Zemessardzi arī laikam jau valsts sponsorē (ja kļūdos, palabojiet). Bet - tas tomēr ir ekonomiskāks izdevums, nekā tad ja šveicieši vai mūsu zemessardzieši vismaz kazarmās tupētu obligātā iesaukumā, cik to kazarmu vajadzētu sacelt un infrastruktūru pie tam kaut cik piekārtot? Tomēr jau laikam ir prātīgi tas, ka šie puiši kādā brīdī "saskrien uz strelku" iepazīties ar jaunumiem tēmā, pie viena paši aprunāties par mierīgas dzīves ritumu, saveidot kādus kontaktus noderīgus...
Armija puišus norūda, par vīriešiem padara? Ne vella. Puiku par vīrieti vispirms jau uzaudzina tēvs ar savu piemēru. Vai kāds cits tuvāks radinieks, kurš tam puikam ir autoritāte. Ja nu tomēr tas zēns mājās siltumnīcā audzināts, apčubināts un visādi lutināts - armija būs smags trieciens - nu saņems viņš pēc pilnas programmas to, ko sauc par ģedovsčinu un nebūs mammīte pa rokai, kam pasūdzēties. Atgriezīsies no dienesta ar kaut kur iekšienē sēdošu naida un niknuma burbuli.
Un pie viena - kāda kaktusa pēc kaut tai pašā armijā tur esošajiem jālabo dēla audzināšanas nevarību, kura bijusi mājās?
Un pie visa - tās armijas ir jābaro, jāapģērbj un vēl viss kas daudz cits. Un jāizmitina kaut kur. Tur kur ir algotnības princips, nu vēl kaut kā. Bet Krievijā ar viņu militārā dienesta obligātumu? Tur pēc kaut kādiem datiem esot 140 miljonu iedzīvotāju. Protams, ne jau visi ir karotājvecuma puiši un meitenes. Bet vienalga ļoti ļoti daudz.
Arī kara tehnika daudz un kaut kur tā ir jāliek. ne jau visa tiek periodiski par traktoriem pārkausēta. Visās valstīs ar to tehnikas pārbagātību tā ir. Jo regulāri taču tā modernizējas, iepriekšējā "paaudze" vel ierindas kārtībā...
Var skaitīt bezgalīgi. Tomēr tas nemaina pamatbūtību - "kaudze" ar liekiem cilvēkiem un liekiem "metāllūžņiem". Tad nu tās valstis, kuras aizsūta savas armijas neaicināti kur karot, principā "iztīra savus kaktus" no tā, kas ir "lieks" palicis. Tā, rupji sakot. Visi kādi nebūt skaļi motivācijas apgalvojumi ir zināmā mērā piesegs "lielajai tīrīšanai" pašu mājās.
Nu, kaut kā tā. Varat man nepiekrist, bet šis ir viedoklis-skatījums uz šitām būšanām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru