"Izplūdīšu" par lietām, kuras man šķiet nepieņemamas. Iespējams, kur atkārtošos (ar cerību, ka mana atkārtošanās taps piedota).
1. Nepieņemami šķiet kritizēt varā esošos dēļ viņu ienākumu līmeņa nevis par viņu publisko darbību. Katram ir tādi ieņēmumi, kurus viņš savā rosībā sev sagādājis. Tas ir, katrs rosās tik un tā, lai pašam būtu. Katras rosības leģimitāte jau ir cits jautājums un to noskaidro tie cilvēki, tās iestādes, kurām šīs pilnvaras deleģētas. Dīvānkritiķi ir tikai un vienīgi dīvānkritiķi.
Apvainot kādu jebkura līmeņa zādzībā? Pankūka, tomēr spēkā ir nevainības prezumpcija - "Neviens nav zaglis līdz tam mirklim, kamēr tas nav konkrēti pierādīts", "Aiz rokas nenoķerts - nav zaglis". Še neder - "Es neredzēju, man neviens konkrēti nav stāstījis, ka zādzība konkrēti notikusi un darbībā tas vai šitais cilvēks pieķerts, bet viņš ir zaglis." Ar apgalvojumiem var "mētāties" jebkurš. Bet apgalvojumu tomēr kaut kā nebūt jāpierāda arīdzan laikam.
Bļaut - "Tam tur fruktam ir baigi daudz naudas - lai dalās ar citiem, kuriem tā nauda ir mazāk". Ja tas frukts paša nopelnīto sadalīs tiem izteikti bļāvējiem - cik ir viņš un cik ir to bļāvēju? Vai ir pārliecība, ka sadalot to naudiņu "uz galviņām" nesanāks katram bļāvējam pa simtdaļai centa? Un - ja kāds ir rosījies, lai ko sapelnītu - kāda krokodila pēc viņam jārosās, lai to naudiņu sadalītu starp tiem, kuri sēž uz dīvāna un nekustina ne mata galu lai arī pašam būtu? Kādam objektīvā negatīvā problēmā nokļuvušam piepalīdzēt - jau cits jautājums.
2. Bļaustīšanās par to, ka pensijas mazas, algas kā kuram, valsts bērnu pabalstos maz dod. Ups, ja tā padomā - valstij ir tik, cik ir. Cik mēs visādos nodokļos esam iemaksājuši, cik citādos oficiālos veidos tā valsts savai kabatai sapelnījusi. Tad nu valsts dala to uz visām valstij nepieciešamām lietām. Pensijas šai valstī? Cik pensionāri šai valstī nodokļos samaksājuši? Cik - jau neesošai PSRS? Kur problēma skaidroties ar Krieviju, kura sevi pasludinājusi par PSRS mantinieci, nevis ar Latviju, kura šo stadiju nav deklarējusi (vismaz es neko tādu neesmu pamanījusi)? Bērnu pabalsti? Mīlīši, tas, ka valsts ko dod bērniem, kuriem ir primāri vecāki, - tikai paldies. Primāri par bērnu uzturēšanu jādomā vecākiem. Valsts primāri no A līdz Z uztur bērnus-bāreņus, kuriem tiešām nav neviena cita, kurš par viņiem rūpētos. Ir valsts izglītības iestādes - bezmaksas, valsts apmaksāta medicīna līdz 18 gadiem, Rīgā pie viena skolēni bez maksas sabiedriskajā transportā braukā (ja kļūdos, ceru, rīdzinieki mani palabos). Tas, ka vecāki saviem bērniem reizēm piemeklē privātskolas vai kādu maksas medicīnisko pakalpojumu - tas jau vecāku pašu brīva izvēle un maka biezums. Es nerunāju par tiem gadījumiem, kad kādam bērnam rodas objektīvas veselibas problēmas, kuru risināšanai ar valsts finansējumu nekādi nepietiek un rodas vajadzība lūgt līdzdalību no sabiedrības. Nežēlīgi skan, bet šādi gadījumi ir viens uz cik tur bērniem no kopskaita, nelaimīgs izņēmums no normas.
3. Par notikumiem pasaulē izsakoties. Kaut tajos pašos Sīrijas vai Ukrainas pašreizējos notikumos kaut virspusēji ieskatoties. Man bieži mēģina iestāstīt, ka pieejamā informācija viss ir meli un nekā. Apštopējas pie jautājuma "Un kāda ir patiesība? Cik avotus sanācis apskatīt, lai būtu šāds viedoklis? Ja vienas puses propaganda melo, kāpēc man jātic otrai pusei - ja nu tā arī melo? Vai apgalvotājs vai kāds viņam labi pazīstams ir bijis tai vietā un to redzējis konkrēti?"
Sīks piemērs - Ukrainas sakarībā man viena kundze no sākuma "Ukraina + NATO karaspēks" uz "Ukraina nav NATO valsts" uz mirkli aizrijās, tad "tur ir ASV karaspēks" "aizpeldēja" no "Ukraina brīva valsts, ar ko grib, ar to draudzējas, ja Krievijai nepatīk ASV - ir reāla robeža, tiesa, pa jūru, ar ASV, uz priekšu skaidroties pa taisno". Tālāk pārtraucu ar kundzi politiskas dabas sarunas - jēgas nekādas, liekas, ka viņai infa kur pakaļ iepalikusi.
Un pie viena - ASV slikti, visur lien, arī Sīrijā esot un tur ārdoties. Sīrijā ir ne tikai ASV karaspēks. Un vispār, tur vispirms paši sīriešu vairāki grupējumi mēģina "sadalīt pīrādziņu", kuru sauc par Sīriju.
Protams, nevienas valsts karadarbība pret citu valsti, citā valstī nav laba un sveicama. Tai pat laikā ASV labā ir viens maziņš cepumiņš - tā valsts nevienā mirklī netaisās pasludināt par savu teritoriju to valsti, kurā karo, nevienā mirklī nav "es tur ielīdu karot, jo pat bijušos manus tautiešus tur kaut kādi apspiež" (jo - WTF, nu tad "savāc" atpakaļ savējos, ja reiz viņiem tur ir tik slikti).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru