ceturtdiena, 2022. gada 28. aprīlis

Mazs mēģinājums analizēt kara kā darbības jautājumu

Dažas dienas iepriekš biju nolēmusi bez īpašas vajadzības neveidot linkus uz iepriekšējiem rakstiem. tik, ja nu sanāktu nepieciešamība. Laikam jau tā nepieciešamība sanākusi, ja reiz taisos kara tēmai pievērsties nedaudz plašāk.

Pirmo reizi par karu rakstīju šeit. Pēc tam kara tēmai pieskāros šeit. Arī šeit vienā no apakšpunktiem pieskāros kara tēmai. Vēl kur citur laikam kādā apakšpunktā esmu pieminējusi savu viedokli par karu.

Cik nu lasīts vēstures grāmatās, cik nu skolas gados par kariem mācīts, tie radās, norisinājās kāda teritoriāla lieluma dēļ, kara laupījuma dēļ. Izņēmums no sistēmas varētu būt Krusta kari, kuru galvenais sauklis "palīdziet kristiešiem", bet būtība bija un palika - teritoriju un laupījuma ieguvums.

Kaut kur tam visam zināmā mērā un varbūt arī visai nosacīti šādai kara izcelšanās reālijai punktu pielika Napoleona kari, Pirmais un Otrais pasaules karš.  Nu, mans vērtējums, kas nepretendē uz ko "vienīgo un pareizo".

Pēc tam jau radās jautājums - kāda krokodila dēļ  PSRS uz 10 gadiem iegāzās Afganistānā, kad pašu valstī nu nebija viss gludi un plaukstoši. Kāda tā paša krokodila dēl tur ilgus gadus bija NATO, ASV un kas nu tur vēl? Pirms tam jau ilgus gadus Britu impērija mēģināja ko panākt. Trīs impērijas lauzās iekšā tai valstiņā un aplauzās, aizgāja mājās ne ar ko. Afgāņi noskurinājās, sakārtoja spalviņas un dzīvo tālāk pēc savām mērauklām. Pasaulei var patikt, var nepatikt tur notiekošais. Bet tā jau ir pašu afgāņu daļa - ko tālāk. Pienāks laiks un viss notiksies. Paši lieli cilvēki ar lielu cilvēku lēmumiem; gan jau ka zina, ko dara.

Sīrija, Lībija, Balkāni kad Dienvidslāvija "dalījās reizinātājos"? Un vēl kādi "karstie" kara skartie punkti. Karadarbība nav laba, nav labākais risinājums problēmai. Un pie viena šie jau savā ziņā idejiskie kari. Jo kaut kāda ideja kā karogs pa priekšu vicinās. Un tomēr šie "pasākumi" uzskatāmi par lokāliem "pasākumiem". Kaut vai tāpēc, ka viss burkšķis noteiktās perimetriskās robežās.

Krievijas karš Ukrainā? Nespēju uztvert nopietni kara uzsākšanas motivāciju. Par šo tēmu nedaudz "izplūdu" jau agrāk, bet nu drusku paturpināšu. 

Nu ne jau krievvalodīgo aizstāvībai, cīņai pret banderoviešiem un vēl kaut kādu muļķību pēc viņi Ukrainā metās iekšā. Ukrainai zeme bagāta ar izrakteņiem. Vikipēdijā papētīju. To zemes dzīļu spēku Krievijai vajag, nevis kaut kādu abstraktu ideju. Pie viena - Krievija liela, lielākā valsts pasaulē, pašai visa kā pietiek. Bet nav, kas saimnieko un attīsta. Tautai gēnos ieaudzināts karot un ņemt ar varu.

Laikam jābeidz, aizrunāšos bezjēgā. Ja ko vēl piedomāšu, varbūt komentārā ko pierakstīšu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru