Tiešām, zināmā mērā atkārtošos skarot reiz runātas tēmas.
1. Vispirms par Lidl veikalu ķēdes tēmu. Šai tēmai reiz pieskāros pērnā gada janvārī. Ar domu, ka man "nepielec" tā visa ažiotāža ar "kilometrīgām" rindām pie veikalu ieejas, lai tiktu veikalā un ko nopirktu. Daudzi, ļoti daudzi, praktiski visi mani radi, draugi, paziņas par to ažiotāžu iesmīkņāja no cikla "Tās grandiozās atlaides ir tikai marketinga triks, paies laiks, un cenas tajā ķēdē salīdzvarosies augšupejošā līknē ar citās veikalu ķēdēs esošām cenām". Un tiešām, tā arī pakāpeniski noticis. Nē, nesaku, ka visas preču cenas ir vienādas ar citos veikalos esošajām preču cenām. Katrā veikalā var atrast preces, kuras ir augstākas vai zemākas nekā kaimiņveikalā. Ir dažādas variācijas. Bet ieciklēties, ka Lidl'ā visas cenas precēm ir zemākas, nekā citos veikalos pat neizpētot cenu variācijas tajos citus veikalos - vai tas ir gudri?
Pie viena, toreiz, komentāros man pieteicās viens īpatnis, kurš sprieda, ka šajā veikalu ķēdē iespējams iepērkoties tērēt ap 60 eirikiem nedēļā, kurpretī kādā citā virs simta eiriku tādā pat laikposmā. Protams, katrs rēķina pēc sava maka piepildījuma un saprātīgajām vajadzībām cik par ko var atļauties tērēt. Bet šai medaļai ir arī cita puse. Lielai daļai sabiedrības tie simt ar astīti eiriku ir nevis tēriņš nedēļā, bet gan tēriņš mēnesī pārtikai, kad nākas staigāt gar veikalu plauktiem un rēķināt, pārrēķināt tā, lai tiešām izvilktu līdz nākamajai naudas saņemšanas reizei. "Kurbulēt" auto, lai no viena miesta uz otru aizbrauktu iepirkties, pie viena vēl stāvētu milzīgā rindā pēc tiesībām ieiet veikalā un lētāk iepirkties? Te vienmēr man rodas daži jautājumi: 1) Ja iztērēto iepirkšanās procedūras laiku pārvērš naudas izteiksmē (kaut analogi ar darba apmaksu, kur alga veidojas no tā, kāda kurā darba vietā ir stundas likme naudiskā izteiksmē), tad cik darba stundas naudas izteiksmē ir iztērētas vienkārši rindā stāvot; 2) Aprēķinot, cik liels daudzums degvielas iztērēts tam, lai izkustētos no vietas punktā A, pēc tam ceļā uz punktu B, novietošanās procedūra, pēc atkal izkustēšanās, brauciens atpakaļ, atkal parkošanās - tā degviela reāli kaut kādas naudiņas maksā. Ja šo divu jautājumu atbildes pieskaita sapirkto preču kopsummai naudas izteiksmē - vai galarezultātā tā naudas izteiksme nesanāk lielāka par to, kura tiek iztērēta iepērkoties veikalā blakus mājā ne Lidl veikalu ķēdē? Tik jautājums.
2. Šis sanāks kā atskats uz kovidjampadraci. Tad, kad tā kaite uzradās, publiskā telpā pie mums (un var jau būt, ka arī citviet pasaulē) sākās "Cilvēki mirst no tās slimības! Kāpēc valdība neko nedara? Kāpēc netiek veiktas nekādas darbības visa tā iegrožošanai un iespējamai apturēšanai? Vajag ātri, tagad, tūlīt un aizvakar!". Kā "marša tempā" radās vakcīnas, tā atkal "Kas tas par marzmu, vakcīnas nav drošas, nav ilglaicīgos, garos eksperimentos visādi iztestētas! Ko cilvēkus baksta ar nepārbaudītu vakcīnu!". Tad nu radās "Klau, mīļie, jūs bļaujat bļaušanas pēc un laikam par samaksu".
T.i. Nu, tīri racionāli, vai ir zināms tāds īpatnis, kuram kalendārā atzīmēts "N datumā sāksies šāda saslimšana, tā izplatīsies ar kaut kādu prognozējamu ātrumu, tās ķīmiskais vai kāds nu tur sastāvs būs šitāds, vakcīna pret to saslimšanu būs ar tādu sastāvu". Nopietni, kādam ir jau sagatavota noliktava saslimšanām, vakcīnām pret tām saslimšanām, saraksts ar iespējamam blaknēm katram konkrētam organismam? Vai arī ar tām saslimšanām un vakcīnām pret tām nav tā, ka "Ups, uzradās te bez aicinājuma, steidzami meklējam pretlīdzekli. Procesā atradīsim optimālo variantu."
Nu, kaut kā tā.
3. Par militārajām būšanām arī esmu vāvuļojusi ilgi, dikti un daudz. Laikam atkārtojos, lai mani lasītāji šo tēmu saprastu pēc būtības, nevis "Šai valstī armija ir laba, bet tajā valstī - slikta". Nu nē, neviena armija nav laba. (Pie viena atkārtoju - kamēr būs dzīva Mordora, diemžēl nekas īsti nemainīsies). Armija ir nogalināšanas sistēma pēc būtības.
Katrai valstij primāri vajadzīgi arāji, celtnieki, tirgoņi, audēji u.c.u.tml. Pat izklaides jomas darboņi. Jebkuri kaut kā radītāji. Armija nav radīšanai, tā ir iznīcināšanas līdzeklis, kas iznīcina visu, ko radījuši radītāji. Un karadarbību veicina pat sētnieks vai naktssargs militārajā uzņēmumā. Jo strādā tur, kur tiek ražots iznīcināšanas līdzeklis.
Tas tā, īsumā. Ņemiet par labu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru