Paldies vispirms Sviestabekai par ieteikumu komentārā pie mana iepriekšējā teksta. Sanāca pie viena neliels atskats uz jaunības gados redzētajām gleznām to gadu izstādēs. Pie viena - kā nu bez Aijas Zariņas "gleznām". Jau tajos gados, kad viņa tikko sāka piedalīties izstādēs ar saviem "mākslas darbiem", nu netika viņa "gremota" un skatītāju atzīta. Viņu jau toreiz atzina laikam tikai kādi ūber mākslas zinātāji un kritiķi. Un, lai nu top piedots atgādinājums, Brekte ar vismaz savu skolas brantmūra "apgleznojumu" laikam jau "ierakstījies" Aijas Zariņas "stila" "mantinieku". Viens pluss laikam jau par labu Aijai ir tas, ka nu neatceros pa šiem gadiem sastapusi viņas "mākslas darbus" pilsētvides ainavā tā, ka skatītājam parastajam nav nekādas iespējas apiet šo "gleznojumu", viņa laikam jau tā arī palikusi tikai kādu īpašīgu mākslas salonu kolekcijās. Un, pie viens, atceros, ka kādā tolaik publicētajā intervijā Aija Zariņa izteicās, ka kļuvusi par mākslinieci tikai tāpēc, ka neesot gribējusi būt par mājsaimnieci. Precīzi neatceros rakstīto frāzi, bet doma bija šāda. Un tas jau toreiz izraisīja "WTF? Tikai tāpēc?!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru