Trilleris
Izdevniecība Latvijas Mediji, 2021., 256. lpp.
Neatceros, kā manā grāmatplauktā nonāca šī grāmata, vienu gan zinu droši - pati nepirku. Jautājums "man to atdeva Ilmārs Bite vai dēls?" ir neatbildēts. Tiešām, neatceros.
Grāmata tiešām aizrauj. Vienā pēcpusdienā iesāku lasīt, aizlasījos līdz intrigas pieteikumam. Domāju, ka, analogi kā iepriekšējās ne pārāk plānās grāmatas, lasīšu pa gabaliņam - līdz mirklim, kad citas nodarbes aicinās mani prom no grāmatas. "Par velti mīlēts". Nākošā dienā Pieķēros palasīt drusku uz priekšu. Un apstājos tik tad, kad izlasot aizvēru pēdējo vāku.
Romāns no sievietes skatu punkta. Iesākas līgani mierīgi. Darba nedēļas vidus lauku mājā. Mājās, kurās gaida sieva - mājsaimniece, no darba pārrodas vīrs, ciemos atbrauc sievietes māsa ar kārtējo lielo mīlestību, pēc viesu aizbraukšanas vīrs iziet pastaigā ar suni un pazūd. Sieviete nākošajā dienā aizdodas uz policijas iecirkni uzrakstīt iesniegumu par cilvēka pazušanu, kad viņa iznāk no iecirkņa, sākas...
Sākas riņķa dancis ar "WTF" Kas notiek?". Sākas tāds karuselis, kurā nevar apstāties tik ilgi, kamēr tas karuselis nebeidzas pats no sevis ar loģisku, likumsakarīgu iznākumu. Nu, aprakstītie notikumi tik raiti, tik "iesūcoši" uzrakstīti, ka "nelaiž vaļā" līdz mirklim, kad viss ir beidzies.
Un beigas pavisam negaidītas, ar visu "tas ir vāks, ka tā var notikt!". Negaidītas un šausminošas tās romāna beigas. Pie kam romāns nebūt nav šausmu literatūra. Bez visiem tiem šausmekļiem un "blondīnu" vaimanām pie katra zāles stiebriņa. Dzīves situācija. Dzīves situācijas izklāsts. Pēc negadījuma...
Noteikti jāizlasa, jāizlaiž caur sevi. Sen nav sanācis lasīt tādu darbu, kurš "nelaiž vaļā" pats tik ilgi, kamēr nav izlasījies. Iepriekš lasītos - biežāk tapa lasīt, jo "jāizlasa, grāmata jānodod...", jo zināms plānveidīgums. Šis romāns - neplānveida lasāmviela.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru