Trīs pilnas dienas Rīgā likās kā vesela mūžība. Un salšana. Pārāk plāni biju saģērbusies uz Rīgu braucot. Ludzā piektdienas vakarā bija pietiekami silti, bet tad Rīgā iestājās piesolītais vējainais laiks. Vispār, bija piesolīta vētra Rīgā. Tiesa, vētru tā arī nepamanīju, toties vēju nepamanīt nebija iespējams. Pie viena māsa savā dzīvoklī jau 1.martā bija atslēgusi apkuri naudas ekonomijas dēļ. Ziniet, maksāšana par gāzi arī nav visai maza. Tad nu - "brrr... jāietinas segā, lai būtu puslīdz ciešami silti". Brīžiem bija pēcpusdienā jāiet laukā pasildīties saulītē. Jo saules iespaidā āra gaiss pat iesilis bija.
Vakar, kad sapratu, ka braukšu uz Ludzu ar agro vilcienu - 8.01 atiešana no Rīgas - kļuva vieglāk un cerīgāk. Ludzas dzīvoklī noteikti ir siltāk. Ne tikai apkures dēļ, bet arī tādēļ, ka dzīvoklītī ir siltumnīcas efekts: pēcpusdienas saule ir tieši logos līdz par rietam.
Tagad jau kopš pusdienas laika esmu mājās, nesen pat atvēru pusvirus logu. Joprojām kurina un ir nu ļoti silti. Protams, tā apkure tik dikta, kā ziemā ar tās šīgada lielo aukstumu, bet tomēr. Vecmīlgrāvī dzīvojot ap šo kalendāra laiku apkure bija jau atslēgta, silti bija nosacīti. Tā, ka rokas nesala, bet gulēt vienalga nācās zem divam segām un vēl nakts zeķītes kājās aut. Un cena Vecmīlgrāvī - priekš Rīgas vēl paleti, bet... Ludzā maksāju īri+komunālos, kas kopumā sanāk par simtiņu lētāk tomēr. Pie tā, ka kurina daudz labāk.
Laikam mazpilsētas efekts papildināts ar to, ka Latgales tālākais kakts.
tikai nesakiet, ka Latgale nodzērusies un nekāda. Rīgā tos alkonautus biežāk un vairāk redz. Pie viena - vismaz Ludza ir daaaaudz sakoptāka par Rīgu. Paši sevi kopj priekš sevis un negaida, lai citi (kaut tā pati pašvaldība) pašu iedzīvotāju vietā darītu to, ko viņi pasi nu noteikti var izdarīt.
Tā, nedaudz paprātuļoju. Bildēm ir informatīvs raksturs, tās uzņemtas pa vilciena logu uz Ludzu braucot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru