Diena ne pārāk saulaina, arī ne pārāk jauks vējš. Tomēr izgājām uz nelielu pastaigu. Uz vietu, kuru biju jau laiciņu noskatījusi braucot garam ar vilcienu. Toms vēl kartē apskatījās un noskaidroja, ka tur pa ceļam esot Gaismas dārzs Ludza.
Cik nu saprotu, tā vieta Ludzā sākta ierīkot kaut kad pēc 2021.gada pavasara, kad mēs ar Kristapu objektīvu iemeslu dēļ Ludzu pametām uz ilgiem nepilniem pieciem gadiem. Katrā gadījumā redzams bija, ka šis vides objekts, kaut kas līdzīgs vismaz idejiski parkam, ir izstrādes procesā. Tajā sastādītie kociņi ir nu ļoti jauni. Bet nu ideja patika.
Pēc tam apmetam līkumu pa vilciena logu noskatītajā māju pudurītī pie viena nu Ludzas apkaimes ezeriem. Daļa tā pudurīša ēku stipri atgādināja Ludzas pilsētas mazdārziņu kooperatīvu. Noskaidrot kaut kā neuzprasījāmies. Toties ezermalā redzējām laikam lauču kāzu perioda kaislības - acīmredzami divi putnu puikas plūcās par putnu meitenes uzmanību, pie kam tā putnu meitene pa gabaliņu ar interesei vēroja to plūkšanās procesu.
Atpakaļceļā, ejot pa zemes ceļu ar aptuvenu sapratni par galarezultātu, vēl iebridām latvāņu audzē. Milzīgu latvāņu audzē.
Bildes ielikušās no pēdējās uz pirmo. Sistēmas kaprīze.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru