Vispirms "Murrr" aizvakar uz svariem uzkāpjot. Redzot patīkamu rādītāju.
Paskaidroju. Pandēmijas visādu aizliegumu dēļ un pie mazkustīga dzīvesveida tajā laikā Ludzā (pandēmijas pasākumu "astīte" jau attiecināma uz to laiku, kad ar dēlu bijām atgriezušies Rīgā un es praktiski tikko biju ievākusies Vecmīlgrāvja kojās) biju uzkrājusi taukus un svēru 60+ (te vēl iespaidu atstāja idiotiskais potītes ielauzums, pēc kura kāju "iestaigāju" pārāk ilgu laiku). Tie 60+ manam augumam nu dikti par daudz un par grūtu bija. Ja es būtu varbūt nedaudz garāka, tad vēl kā nebūt, bet pie mana "metra ar kepku" - telpā pa priekšu iegāja vēders un tikai pēc mirkļa viss pārējais ķermenis.
Pārdzīvoju, kunkstēju. Stāvot pie skapja un saprotot, ka nu ir iestājusies situācija, kad no visa, kas tur karājas vai plauktos stāv, man der tikai šallīte.... Nācās izdalīt praktiski visu garderobi un pamazām, pa druskai ko jaunu iegādāties tādu, kas ne tikai ap kaklu liekams.
Un tad.... Drīz pēc tam, kad dēls mani uz Atēnām aizvizināja un kāja sāka saprast, ka pietiek kunkstēt un jāsāk normāli kustēties, man pamazām atgriezās aktīvāks dzīvesveids. To aktivitāti pēcāk vēl palīdzēja stimulēt Toms ar manu straujāku izvilkšanu no mājas. Tā visa rezultātā man vairs nav 60+ ar "riepu" uz vēdera, tādu, kurai pāri grūti kāju pēdas ieraudzīt. 10+ kilogrami mani pametuši uz neatgriešanos. Bez visādām nogurdinošām diētām un svīšanas trenažieru zālēs ar tās pavadošajiem finansiālajiem izdevumiem.
Nu jau ir 50+ ar mājienu, ka tā vēl nav galējā robeža. "Uzkrājumiem" uz vēdera ir nopietns nolūks mani pamazām pamest.
Sīkums it kā, bet patīkami.
Zinu, ka katram ir savs ieskats un stils sava svara regulācijai. Bet vai ir vērts sviedrēties trenažieru zālēs un iespringt kalorijas skaitot ēšanā? Vai nav vienkāršāk un interesantāk doties kādos pārgājienos? Vai nav vienkāršāk trenažieru zālē pavadāmo laiku pavadīt kaut mazdārziņā vagas ravējot? Nu, pavadīt laiku visādās aktivitātēs? Un ēšanu - par cik par tik? Pa ceļam kādu ābolu apēst, konfekti, bulciņu? Dienas vidū vai vakariņās normālu porciju ēdamā apēst? Nu, tā, lai vēders "nebļauj", ēsts ir, bet "tieši tik, cik dakteris parakstījis, vairāk nemaz negribas un spēka arī pēc pastaigas ieēst daudz nav?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru