Vēlreiz par to pašu - par Latvijas izpārdošanu.
Šodien vietnē Facebook ieraudzīju norādi uz šo - uz to, ka "Latvijas valsts meži" (valsts uzņēmums) atpērk no zviedru īpašniekiem Latvijas mežus kopumā par 26 miljoniem eiro. Latvijas meži atgriežas Latvijas īpašumā.
Un te nu metīšu ar ķisenu katram, kurš "Milzu nauda! Aiziet garām citām akūtām vajadzībām!". Nebūtu mudaki urrā patrioti aizpārdevuši, nevajadzētu par milzu naudiņām atpakaļ atgūt. Tajā Latvijai atgriežamo zemes īpašumu sarakstā vēl vajadzētu apskatīties pēc par "sīknaudu" citzemiešiem aizpārdotiem lielajiem lauku īpašumiem, kurus tad varētu ja ne pēc nozīmes tautsaimniecībā izmantot, tad vismaz apmežot palielinot lāču, zaķu, vilku un citu meža iemītnieku apdzīvojamo platību.
Vēl kaut cik būtu, ja aizpārdotas taptu ēkas ar piemājas kartupeļu vagām. Bet n-desmit hektāros mērāmas platības, kuras īsti netiek izmantotas? Skaitās uz papīra kaut kādam svešzemniekam, praksē tajās vietās cilvēki parādās "reizi simt gados".
Un pietiek visā un visur vainot valdību. Ne jau valdība privātās zemes aizpārdeva. Valdība varēja un var operēt tikai ar valstij piekritīgo. Arī tad, cik zināms, tie valsts īpašumu pārsvarā ir akciju sabiedrības, kurās kāds bariņš akciju paliek Latvijas īpašumā un kontrolē.
Teiksiet, ka Latvijā pēc Savienības sabrukums bija grūti laiki un ekonomika dziļi tur, kur saule neiespīd? Mīlīši, visā postpadomju telpā pēc Savienības sabrukuma bija dziļa d**** gan ekonomika, gan viss pārējais. 90-tie bija visā postpadomju telpā galīgs auts un nekā. Kaut kā taču tika ar visu to bardaku galā. Un labs piemērs ir Vācija. Pēc Otrā pasaules kara beigām Vācija bija dziļi mīnus nulle. Un tagad kur viņa ir? Jā, Vācijai visa pasaule palīdzēja kārpīties uz augšu, bet ja Vācija pati nebūtu neko darījusi, tad pasaule ar savu palīdzību varētu iet tālu, dikti un uz ilgu laiku; nekas nemainītos.
Tā, ka -, mīlīši, filtrējiet un domājiet kaut ar muguras smadzenēm, ja galvā nekā nav.
Paseko kas notiek ar Latvijas Valsts Ceļu uzturētāju - vienkārši izpārdod valsts īpašumu. Tagad yas sāk notikt ar Tet. Valstij šobrīd pieder 49%. Radīts process, lai šo valsts īpašumā esošo uzņēmumu pārdotu lēti un valsts daļa izkūp. Ta tas jau pirms vairākiem gadiem notika ar Latvijas Gāze, kad 100% valts uzņēmums tika "pārdots" Rietumu bankai. Rietumu banka ir ebreju komūnas klans Latvijā.
AtbildētDzēstAttiecībā uz pēdējo teikumu - uzsvars ir uz "klans Latvijā", kas izsaka pamatbūtību, ka Latvijā. Ko arī vajadzēja pierādīt.
AtbildētDzēstPar to, ka valsts periodiski grib ko no sava īpašuma pārdot. kaut kādu savu apsvērumu dēļ. Gan juridiska, gan fiziska persona (un valsts ir juridiska persona) periodiski ko pārdod un pērk. Par tādām naudiņām, kādas nu uzskata par sev vēlamu. Jautājums ir tikai tajā, vai šī darījuma rezultāta tas pārdodamais produkts paliks vai nepaliks Latvijas pilsoņu rīcībā.
Mums pa šiem 30 ar asti gadiem ir izveidojies apjomīgs "biezo" slānis, Latvijas valstspiederīgie. Tad nu loģiski - piedāvāt savu piedāvājamo šīm personām, atrunāt visas darījuma tehniskās lietas. Nevis nedomājot aizpārdot citzemju onkulim, kuram par Latviju nu noteikti nospļauties (Tas, ka dažam labam pašmāju personāžam arī par Latviju dziļi pie kājas, jau nākamais jautājums).
Es nesaku, ka valstsvīri vienmēr dara visu pareizi vai nepareizi. Cilvēka un ambīciju faktors. Bet apgalvot, kā to dara mūsu pašmāju personāži, ka valstsvīri izpārdevuši VISU Latviju - nu, tas ir galīgi garām. Valsts var operēt tikai ar to, kas valstij konkrēti piekritīgs. Un tas ir krietni mazākumā attiecībā pret privāto sektoru, kurā esošie personāži reizēm par nu ļoti pazeminātam, smieklīgām naudiņām aizpārdeva savus īpašumus, kuri jau tajos laikos pēc tirgus cenām maksāja krietni lielākas naudiņas, nekā tie personāži uz rokas saņēma un pēc darījuma vainoja valsti par to, ko paši izdarījuši.
Un tagad, piemēram, Latvijas valsts meži atpērkot zviedriem pārdotos mežus atgriež Latvijas mežus Latvijai. Valsts uzņēmums labo to, ko daži labi dunduki sadarījuši dzenoties pēc mirkļa naudiņām...