Arī šo tēmu, liekas, esmu apvāvuļojusi kur iepriekš kādos rakstus. Šoreizīti laikam jaunā skatupunkta pagriezienā un saistībā ar pēdējiem notikumiem. Saistībā ar to, ka jaunievēlētais prezidents reiz gadus iepriekš sevi pozicionēja par geju; šīs informācijas atsaucošais paziņojums nav bijis.
Un kopumā - par LGBT situāciju kā tādu. Uzreiz atzīšos, ka mana attieksme pret šiem cilvēkiem laika ritumā ir mainījusies no negatīvas attieksmes pret viņiem līdz sapratnes tolerancei. Mainījusies bez "uzspiediena" no ārpasaules, vienkārši laikam ritot "kādas durvis pavērušās" uz apskaidrību (ja tā varētu izteikties).
Vispirms nedaudz ievadam.
Katram viņa seksuālās vajadzības, jebkas no šī cikla, ir gēnu "klikšķis". Tāpat, kā tiem cilvēkiem, kuri piedzimst ar n-desmit kājām, astīti, īsāku vienu kāju vai roku par otru, "bremzētu" domāšanu u.tml. Šī ir tā lieta, kuru nu nekādi nevar mainīt ar kādiem likumiem, policejisku iejaukšanos vai ko citu no sabiedrības uzspiediena pozīcijām. Labi, ja cilvēkam piedzimstot atklājas, ka viņam ir vairāk roku vai kāju, kā tas ir nepieciešams normālformā, tās liekās var ar ķirurģisku iejaukšanos aizvākt. Bet ja cilvēks ir "bremze" domāšanā vai viņam jau no dabas ir viena roka īsāka par otru - sakiet, ko te medicīniski vai juridiski var izdarīt? Ir kāds brīnumdaris, kurš spēj esošo izmainīt?
Un tālāk tēmā.
Cik nu atceros padomjlaikos pavadītu savu patreiz esošo gadu apmēram pusi, jaunībgadus, pret gejiem un lezbietēm izturējās izteikti nievīgi, sūtīja ārstēties uz Psihoneiroloģisko dispanseru. Izārstējās? Nu stipri šaubos. Tikai - puiši un meitenes noteikti izteiktā stresā dzīvoja, samērā bieži veidoja fiktīvo ģimeni - šajā gadījumā, apprecas atbilstoši vispārpieņemtam standartam vīrietis + sieviete, ievēro publiskās telpas prasīto ķeksīti, bet reālā privātā dzīve jau paslepeni un skatoties pār plecu "ka tik kāds nepamana".
Principā - ārstēšana šajā gadījumā laikam jau līdzvērtīga tam, kā mēģinātu ārstēt kurlmēmu cilvēku ar kaut kādām manipulācijām tā vietā, lai šim cilvēkam dzīves kaut nedaudzai atvieglošanai iemācītu žestu valodu, lasīšanu un rakstīšanu.
Papildus LGBT "klikšķim" taču ir vēl citi šādi, līdzīgi "klikšķi". Proti, sado-mazo, visādi pārģērbšanās lietu mīlētāji, izvarotāji, "virinātāji", mazu bērnu pavedinātāji u.c. Ja LGBT, sado-mazo, pārģērbšanās mīlētāji ko rušinās savās guļamistabās, nevienam netraucē, tad pārējie? Sakiet, cikiem no jums ir uzmākušies pirmie trīs seksuālo "rotaļu" mīlētāji? Par manis minētajiem triju pēdējo seksuālā mazākuma pārstāvjiem ik pa laikam kas top publiski dzirdēts ar negatīvu situācijas vērtējumu. Labi, izvarotāju kaut teorētiski ir iespējams novaldīt, panākt, ka viņš kļūst sabiedrībai nebīstams ja viņa sieva "parakstās" uz to, ka vīrs viņu izvaro "parakstās" uz to, ka viņu ģimenes "gultas spēlēs' izpaliek standarta romantisms, bet viss risinās zināmā mērā agresīvi.
Bērnu pavedinātājus, "virinātājus"? Nezinu. Cietumsodi un Psihoneiroloģiskie dispanseri palīdzēs tikai tik tālu un ilgi, kamēr viņi atradīsies izolācijā no pārējās sabiedrības. Un arī tad tikai pašai sabiedrībai. Cilvēka seksuālās tieksmes veidu tas nekādi nemainīs. Jāatrod paavisam cits mehānisms, kā atrisināt problēmu.
Pa manam, sabiedrībai pašai kopumā jāpārskata sava attieksme pret sabiedrības locekļu seksuālo vēlmju variācijām. Jāsaprot, cik tālu un kurš "klikšķis" ir izvērties bīstamā fāzē. Tas, kas guļamistabā notiek pēc divu saprātīgu cilvēku savstarpējās vienošanās un neiziet ārpus šīs telpas, nav un nebūs nevienam bīstami. "Virinātāji", izvarotāji, mazu bērnu izmantotāji - lūk, šīs kategorijas tieši skar ne tikai pašu "klikšķa" īpašnieku, bet arī pārējos cilvēkus. Un jāatceras, es vēlreiz atkārtoju, tas, ka viņus nevar izārstēt ne medicīna, ne likums.
Sabiedrībai kopumā - nu jāsadzīvo mums ar to visu, jāatrod kompromisa risinājumus. Kaut vai no tā viedokļa, ka mēs katrs esam savādāks, atšķirīgāks viens no otra. Un gribam, lai pasaule, apkārtējā telpa to respektē un neuzbrūk tikai tāpēc, ka esam savādakie. Un es nerunāju par situācijām, kurās kādu iemeslu dēļ ir jāiejaucas Krimināllikumam. Bet arī tās situācijas ir dažādas un izsveramas.
Un vienreiz varbūt pietiks "uzbraukt" LGBT? Un beigt uzvesties zināmā mērā liekulīgi? Par sava veida liekulību izsakos no tā viedokļa, ka pūlis gatavs "saraut gabalos", piekaut viendzimuma pārīti, kurš kaut tai pašā aluskrodziņā sēž stūrītī, "čubinās" savā nodabā (pie kam, pērkot aluskrodziņā jebko kaut nedaudz piedalās krodziņa peļņas palielināšanā) un nevienam netraucē, tai pašā laikā vienaldzīgi "nedod pa tauri" "virinātajam", kurš gaišā dienas laikā skraida pa parku un ar savu virinātprieku uzbāžas visiem, pat bērniem bērnu laukumā.
Nu, kaut kā tā. Neņemiet ļaunā, ja varbūt juceklīgi sanācis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru