Vispirms "ha" pietika man še neparādīties ilgāk par vienu dienu un jau sarucis lasītāju skaits. Tiešām "ha". Tā gadās.
Man tiešām kādas dažas dienas uznāca apstājas, jo it kā nebija laika īsti pievērsties blogam. Pēc tam nobruka kompis. Trešdien, kad biju atpakaļ Ludzā pēc kārtējā izleciena uz Rīgu. Ekrāns klēpjdatoram bija un palika melns. Tā kaste izskatījās apvainojusies un aizgājusi kaktā paīdēt. Manu un dēla saprašanas nepietika, lai reanimētu norises. Nācās piektdien lekt atpakaļ uz Rīgu un izsniegt agregātu "dakterim" Tomam, kurš saprot, kas tiem dzelžiem vēderā. Viņam pašam nesaprašana sanāca.
Skatoties internetā tā modeļa uzpariktes izjaukšanas instrukciju lai saprastu ko un kā, viss likās saprotami. Un ierasti. Pie viena - bez tām priekšāteikšanām internetā neiztikt - tās "kastes" ir dažādu modeļu un modifikāciju, katrai savi "tarakāni galvā".
Procesā no sākuma viss likās saprotami, soli pa solim problēmu meklējot. Un tad nu "Ups". Pa ceļam pārsprauda vienu detaļu no vienas ligzdas citā - un kompis "aizgāja". Maģija. Jo pirms tam tā detaļa normāli strādāja kur nolikta. Pirms izdomāja pārstāt rosīties. Toms nesaprot, kas par jokiem. Es vēl mazāk.
Pēcpusdienā braucu no centra pie Toma pakaļ savam brīnumam. Tad nu izdomājām aizbraukt pļavā pie Skanstniekiem zirgus pabarot ar āboliem, kas Tomam iekrājušies neapēsti.
Aizbraucām, pa ceļam uz tālo pļavas galu bikuci ābolmētras palasījām. Kādā mirklī pamanīju aizdomīgi tumšu mākoni pamalē. Tomam bija doma, ka tas aizdomīgais mākonis garām aizies. Neaizgāja vis. Mēs pakļuvām zem mākoņa izvirduma. Diezgan knaši aizdevāmies līdz Skanstnieku mājām, paslēpties zem mājas pārkarenā jumta. Un tomēr... Atbraucot jau pēcāk uz centru līdz māsas dzīvoklim, nācās pārģērbt pat apakšveļu, jo īsā mirklī izdevās samirkt līdz ādai burtiskā nozīmē. Bet nu bildes ir savākušās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru