pirmdiena, 2020. gada 20. aprīlis

Daži novērojumi

1. Ludzas ielas joprojām, par spīti karantīnai, darbdienās ir tik pat piepildītas, cik Rīgā brīvdienās. Kaarantīnas laika novērojums - uz ielam mazāk tedzami vīrieši, pat bomži ir mazāk jūtami. Vairāk pa ielām kursē sievietes uz veikaliem dodoties. Arī - ar zīdainiem ratiņos uz parku pastaigāties. Bērni arī ir redzami un tie nu atrod ar ko nodarboties par spīti nogrožotajiem rotaļu laukumiem. Un uz visiem 8000 iedzīvotājiem esmu dzirdējusi, ka tikai daži vieglā formā ir to nejauko vīrusu sastapuši. Maskas nēsā tikai retais. Tomēr tā 2vu metru distance tiek ievērota veikalos. 
2. Pagājušo sestdien biju Rīgā, uz kuru aizbraucu jau piektdienas vakarā. Sestdien bija jau sen veikts pieraksts pie ārsta, kuru neatcēla. Bija dažas papīru būsanas, kas jākārto uz vietas. Starpība ar Ludzu acīmredzama. Mašīnas, kā jau brīvdienā, maz, bet cilvēku.... Autoosta un Centrālās stacijas laukums cilvēku pilns. Arī ielas nebija īpaši tukšas no cilvēkiem. Un tad es nebrīnos, ka Rīgā slimo vairāk un smagāk, nekā ārpus tās.

otrdiena, 2020. gada 14. aprīlis

Vēl drusku par karantīnām

Diezgan daudz ko par karantīnām uzrakstīju iepriekšējā rakstā. Tagad nedaudz paturpināšu šo tēmu.
Jā, cilveki mirst no koronas vīrusa, katru dienu tiek publiskots koronas upuru skaits. Tomēr, manuprāt, tas zināmā mērā ir izrauts no kopējā letālo gadījumu fona. Netiek dots skaits tam, cik cilvēku mirst no sitām, ar šo vīrusu nesaistītām kaitēm. Manuprāt, vismaz pie mums, citos gadījumos mirušo cilvēku skaits ļoti pārsniedz koronas vīrusa upuru skaitu. Kāpēc papildus koronas vīrusa upuru skaitam netiek dots arī citu gadījumu upuru skaits? Mēs taču visi esam tikai cilvēki un nomirt varam ne tikai no tā vīrusa, bet arī nokrītot no ķeblīša.
Kad pasaule cīnījas ar lepru, šīs slimības skartos izolēja no visas pasaules. Pārējie bez jebkādām globālām karantīnām dzīvoja un darbojās tālāk. Diemžēl man nav informācijas par to, vai šī slimība ir izskausta pilnībā un vai ir atrastas zāles pret to.
Nezinu, kādā līmenī ir izstrādātas zāles pret HIV saslimšanu. Zinu to, ka tā pieder pie STS slimību grupas. Ir tikai redzēta masīva veselīga seksa reklāma kurā tiek reklamēti visādi aizsarglīdzekļi, kas seksa laikā sargā no saslimšanas. Sakiet, cik cilvēku lieto šos aizsarglīdzekļus? Droši, ka maz.
Katru gadu ziemas periodā aktivizējas kārtējās gripas variācija. Iepriekšējā gada gripas variācijas vakcīna īsti neder jaunajai variācijai. Kāpēc šajā gadījumā netiek ieviesta globālā karantīna?
Protams, globālās karantīnas rezultāts būs veselāka sabiedrība. Bet. Bet būs kārtējā ekonomiskā krīze, jo daudzi uzņēmumi bailēs no šī vīrusa nedarbojas vispār. Tie, kuriem ir iespējas darboties attālināti - t.i. darbinieki strādā mājās un sazinās ar interneta saziņas pakalpojumu starpniecību - nu, šie uzņēmumi būs zināmā mērā vinnētāji, jo darba process neapstājas.
Un kāpēc visu Āfriku, Austrālijas aborigēnus un dadzas Amerikas pirmtautas īsti neskar šis vīruss? Varbūt tādēļ, ka šie cilvēki pašā pamatā necenšas komunicēt ar eiropiešiem, no kuriem tik daudz nelaimju ceļas....

ceturtdiena, 2020. gada 9. aprīlis

Dažas domas par karantīnām

Tagad tieši ir laiks pasēdēt pie datora un padomāt par dzīvi un karantīnām. Jo koronas karantīnas laiks.
No dziļas bērnības, kad vēl gāju bērnudārzā, pietika tikai parādīties kādai no bērnībā pārslimojamajām bērnu infekcijas slimībām bernudārzu sledza uz karantīnu. Doma jau it ka laba, bet... Mes mammai bijām divi berni, no kuriem jaunākais slimoja ar visām bērnu slimībām pēc kartas, bet otram nekas trakāks par iesnām nelipa. Tas vēl laimes gadījums. Bet kā šajā gadījumā klājās daudzbērnu ģimenēm? Bērniem taču ir tendence komunicēt un kopīgi rotaļāties. Pie šādas karantīnas bērnu saslimstība ar visām tām slimībam ir neizbēgama par spīti karantīnai. Manā gadījumā - labi, ka mana imūnsistēma ir un bija stiprāka.
Pat gripu savos pāri pusgadsimta gados esmu "noķērusi" tikai vienu reizi. Pret gripu nepotējos, jo bezjēdzīgi - šī gada vakcīna nederēs nākamajam gadam. Gripai taču ir tendence mutēt.
Skolas gados, laikos, kad ziemas bija kā ziemas un daudz bargākas, nekā pēdējos 30 gados, bija nolikums, ka pie -25 grādi pēc Celsija skolasbērni paliek mājās un neiet uz skolu. Ārā taču stiprs sals. Uz pieaugušajiem šis punkts neattiecās - uz darbu bija jaiet pie jebkuriem mībusiem.
Lieki jautāt - vai skolasbērni bija tik saprātīgi un sēdēja mājās? Ārā taču slidotavas, meži slēpotājiem, kino ar jaunām filmām utt. Protams, ka skolasbērni izmantoja saviem ziemas priekiem uzdāvinātas papildus brīvdienas. Principā realitātē tās bija brīvdienas vairāk izglītības darbiniekiem - uz darbu nav jāiet, nav "jāgana" bars ar nemierpilniem bērniem.
Tagad, runājot par pēdējo gadu karantīnām, pie slimnīcās esošajiem dažādu slimību pacientiem nelaiž klāt apmeklētājus. Nedod die's, ka ienesīs vēl kādu papildus vīrusu. Bet vai kāds ir padomājis par to, kā saprātīgi dezinficēt tos pienesumus? Uz tiem taču arī var tupēt tie vīrusi. 
Un kā ir ar slimnīcas personālu šajos gadījumos? Vik pasargāti viņi paši ir no slimībām? Viņiem slimnīcās taču ir maiņu darbs un ienest kādu nevēlamu slimību nav nekāda problēma. Un vai visi ir potēti pret visām iespējamām saslimšanām, kas var "tusēties" gan nodaļā gan ārpus tās?
Kad pati pēdējo reizi biju slimnīcā, nācās redzēt darbinieces, kuras klepoja un bija arī saaukstējušās. Slimnieki jau mēģināja ieturēt distanci, lai pie esošās slimības "nepieķertu" ko klāt. Bet personāls taču komunicēja daudz ciešāk.
Tagad nedaudz atkārtojoties par koronas vīrusu.
Mājās sēžot pārlasu daudz ko no internetā piedāvātā. Izrādās, daži šī vīrusa paveidi bijuši jau agrāk, tik par tiem neviens īpaši nav licies zinis. Šī gada vīruss ir kā jaunatklājums, jo stipri atšķiras no visa iepriekšējā. Bet vai visi pretkoronas karantīnas pasākumi ir efektīvi? Tāpat uz ielām ir daudz cilvēku un ej nu sazini, kurš slims, kurš ne. Slimnīcās, cik zinu, nav atsevišķu nodaļu tieši cietušajiem no koronas vīrusa. Ir liela varbūtība to dranķi noķert jau tieši slimnīcā ārstu uzraudzībā. Un - nekur neesmu sastapusi informāciju, kā ārsti paši sevi sargā no vīrusa uzbrukuma gan slimnīcā gan ārpus tās.
Manuprāt, esošā karantīnas sistēma īsti nestrādā, bet nezinu arī ko piedāvāt vietā. Pagaidām tikai konstatēju faktu.

pirmdiena, 2020. gada 30. marts

Vēl drusku par koronas vīrusu

Mani tā ažiotāža ap koronas vīrusu tracina. Katru gadu gripas vīruss "apgāž" krietni vairāk cilvēku, nekā uzrādās koronas vīrusa "apgāsto" skaitā. Un arī gripas vīrusa letalitate ir krietni lielaka, nekā koronas vīrusa letalitate. Jā, pret gripu ir izstrādātas vakcīnas, bet - gripas vīrusam ir "hobijs" mutēt un šī gada vakcīna vairs nederēs nākošā gada gripas vīrusa paveidam.
Tik nezinu kāpēc attiecībā uz gripu netiek ieviesta vispārēja karantīna un citi pasākumi, kas pasargātu cilvēkus. Pat visparastākās saaukstēšanās rezultātā iegūtās iesnas ir bīstamas apkārtējiem, jo puņķaini un šķaudoši cilvēki nekarantīnas apstākļos ir sastopami da jebkur.
Nesaku, ka koronas vīruss nav bīstams, bet varbūt tas ir kārtējais gripas paveids? Veca dziesma jaunās skaņās, tā teikt.
Un pie viena - roku mazgāšana un citi higiēnas veidi ir normāli un jāievēro ne tikai karantīnas apstākļos.

otrdiena, 2020. gada 24. marts

Dažas lietas, kas man nepatīk

1. Pirmkārt jau tas koronas vīruss. Tā dēļ visur dzīve praktiski apstājas. Zinu, ka būtu muļķigi koronas epidēmiju salīdzināt ar gripas epidēmiju, bet gripas uzliesmojuma laikā dzīve neapstājas. Un, cik man zināms, gripai ir daudz vairāk letālu iznākumu, nekā pašlaik ziņo par to koronas vīrusu un tā sekām. Man iebildīs, ka pret gripu esot vakcīnas izstrādātas. Tik nesaprotu jēgu no tām. Vispirms jau, ne visi potējas un pie viena gripas vīrusam esot tendence mutēt un pērnā gada pretgripas vakcīna var nederēt šī gada gripas paveidam.
Ar to koronas vīrusu puspasaulei praktiski samazinājusies aktivitāte un ekonomikas rādītāji. Tas laikam dotajā brīdī vienīgais ieguvums no karantīnas, kura vēl kādu laiciņu vilksies.
2. Netieku uz Rīgu, lai kā gribētos - cilvēks, kurš dotu naktsmājas, ietramdīts no šī vīrusa un tik pēc tā beigām varēs ko atļauties.
3. Ir iebildumi pret pašreizējo dēla pasiju. Zinu, ka daudzi teiks, ka vīra matei nekad nepatīk dēla izvēle. Bet es vienmer esmu bijusi laipna un pretimnākoša jebkurai dēla izvelei. Tik dēls vienmēr visās izjukušās attiecībās vainos mani, nevis ieskatīsies sevī un tajās attiecībās, kuras viņš piedāvā savai sievietei. Bet nu tā ir pagara un neviennozīmīga saruna, kuru šeit nav vērts izvērst plašumā.

trešdiena, 2020. gada 11. marts

Viskautkas, kas ienāk prātā

1. Nevaru sagaidīt savu pensiju. Uz tās izdevumu jomā guļas pietiekami daudz. lao dažas lietas nokārtotu. Pensiju gaidu jau trešo dienu.
2. Par draudzību un draugiem esmu rakstījusi pietiekami daudz, bet tikai tagad, Ludzā dzīvojot, sāku saprast, ka man viņus pietiek reizi mēnesī, divos. Kad mums te sabrauc ciemiņi. kļūst par šauru. Par spīti trīsistabu dzīvoklim ar visām ērtībām. Šoreiz tie ir puikas draugi - trīs puiši. Stulbums tas, ka man jāizvācas no savas istabas, kurā ir vienīgais dīvāns kuru var izvilkt par vairākiem gulētājiem domājot. Vismaz viens labums ir - tieku pie kompja bez ierobežojumiem un pusstundas izīkstēšasnas. Pagaidām mums darbojas viens kompis uz trim.
3. Ludzas parkā pamazām atjaunojas skulpturālie veidojumi no puķu dobēm. Kad būs pabeigts darbs pie šiem veidojumiem, safotografēšu un ievietošu šeit.
4. Joprojām kaitina vairāku stundu ilgais ceļš no Ludzas uz Rīgu un atpakaļ. Labi vel, ka par to nav jāmaksā. Tieši ceļa dēļ grūti izkasīties uz Rīgu un pēc tan atpakaļ uz Ludzu. Pārsvarā cenšos transportā gulēt. Tas kaut kā palīdz garās stundas izciest.
5. Mājās ir trīs kaķi un suns. Reizēm jau gribas vēl, bet ar šiem pašiem jau ir daudz. Pārtika jāgādā visiem četriem, regulāri jātīta kaķu kastes un suns jāvadā pastaigāties. 

trešdiena, 2020. gada 4. marts

Par mājdzīvniekiem runājot

Daudziem no mums ir kāds mājas mīlulis. Kaķis, suns, kāmis, papagailis utt.
Tomēr šobrīd gribu parunāt par tiem, kas par saviem mājas mīluļiem izvēlējušies kādu eksotisku dzīvnieku - lauvu, pitonu, tīģeri utt. u.c.
Jebkurš no šiem eksotiskajiem dzīvniekiem pamatbūtībā ir savvaļas dzīvnieks ar savvaļas dzīvnieka instinktiem. Un šie instinkti var izrādīties ļoti bīstami šo dzīvnieku turētājiem un viņu tuvākajam lokam. Masu mēdijos taču bieži izskan ziņas, ka šie eksotiskie dzīvnieki bieži smagi apskādē vai pat nogalina tos, kas viņus tur mājas apstākļos kā arī kādu no ģimenes draugiem.
Nesaprotu likumdošanu, kas pieļauj eksotisko dzīvnieku turēšanu mājās, it īpaši tajos gadījumos, kad nav īsti skaidrs vai potenciālais dzīvnieka saimnieks zina, kā ar šādu dzīvnieku apieties un kādus sadzīves apstākļus jārada izvēlētajam dzīvniekam. Pat zoodārzu darbinieki, kuri šajā jomā ir zinoši un pieredzējuši, īpašos apstākļos pieņemot savās mājās kāda dzīvnieka mazuli, kuru atstūmusi bioloģiskā māte, mazuļus, kuri sasnieguši noteiktu vecumu un savā uzvedībā sāk izrādīt neatkarības pazīmes, palaiž šos dzīvniekus tiem atbilstošajos voljēros.
Katrā gadījumā esmu pret visādu eksotisku dzīvnieku turēšanu mājas apstākļos. Tā ir neērtība pašam dzīvniekam un drauds saimnieku dzīvībai un veselībai.
Galu galā arī no tik seniem mājdzīvniekiem kā kaķiem un suņiem var sagaidīt primitīvo instinktu pamošanos ar apdraudējumu saimniekiem.