Rozes Dabas muzejā. Bildes padaudz

Jaunbagātnieki jeb graudi un sēnalas

Tēma, nu tēma. Vienkārši zināmi novērojumi. Par to, kā uzvedas cilvēki, dzimtas, kuru mantiskie līdzekli krājušies, veidojušies garu gadu, pat gadsimtu laikā (un ietekme arīdzan) un kā uzvedas tie, kuru līdzekļi un zināma ietekme tā, "uz sitiena un praktiski uzreiz".

Esat ievērojuši? To ģimeņu visa vecuma pārstāvji, kuru līdzekļi un ietekme veidojusies gadsimtos mērāmā laika periodā, "nezīmējas" ar to, kas viņiem ir. Vienkārši - ir un ir, top izmantota bez liekas pompozitātes, tai pat laikā top strādāts pie tā, lai noturētu un pavairotu esošo. Dzimtu jaunā paaudze top mācīta strādāt. Toties to vecāku, kuri strauji ieguvuši savus līdzekļus un zināmu ietekmi, bērni nu ļoti vairumā gadījumu tik "zīmējoties" tērē to, ko vecāki sastrādājuši.

Cik nu no mana krūmpudura, jaunbagātnieki vairumā gadījumu ir sēnalas. Sēnalas, kurām smadzenes pietikušas tik mirkļa uzrāvienam, mirkļa šķietamajam. Uzrāvienam, lai iegūtu iespēju pazīmēties, zīmējoties relatīvi ātri iztērējot relatīvi ātri un viegli sapelnītos līdzekļus. Un bērni netop gatavoti tam, ka kādā mirkli būs jāturpina vecāku aizsāktais rūpals un jāattīsta tālāk; bērni top audzināti kā tērētāji, dzīvei uz mirkli.

Skaust, ka Rokfelleriem, Rotšildiem, Vindzoriem un vēl dažām ietekmīgām dzimtam ir daudz naudas? Tikai sliņkis skaudīs. 

Ja, tām dzimtām ir nauda un vara. Ir pilis, villas un jahtas. Bet ir arī ieguldītais darbs. Domājat, tie paši britu Vindzori neko nedara un tikai guļ mīkstos pēļos savās pilīs? Viņiem ir sabiedriskā darba slodze, pie kam tādos apmēros, ka gan jau ka uzrodas "Kā man tas viss apnicis! Gribu uz Bahamu salām palmu ēnā nevienu cilvēku neredzēt un neko nezināt par notikumiem citās vietās!".

Bils Geitss, Īlons Masks pēdējās desmitgades sastopami mediju reportāžās? Gan jau ka viņiem bijis kāds starta kapitāls rosībai, kura diezin vai apstāsies, kad šie kungi aizies pensijā. Kaut kā ir pārliecība, ka viņu pēcnākamie arī ko ierosīsies un būs atpazīstami.

Mūsu pašmāju bagātnieki? Labi, Ķirsons, cik nu izdevies salasīt informāciju, ir atgājis no savas Lido impērijas vadīšanas, kaut arī līdzekļus no impērijas darbošanās saņem. Rosās viņa darbības pārmantotāji. Bet rosās un Lido impērija netaisās laikam ka sabrukt. Bet vai kāds ir sastapis informāciju par to, ka Ķirsons vai viņa bērni kur "zīmētos" ar to, kas nu sapelnīts? Es neesmu sastapusi...

Tik tāds paskumjš novērojums - cik ļoti tomēr daudz tādu, zināmu tērētāju, nevis radītāju...

Demotivatori. Nu jā... Nedaudz

Jautājumi kristiešiem

Šo arīdzan esmu skatījusi jau vairākkārt iepriekšējos rakstos. Gan jau, ka atradīsiet pārskatot manis iepriekš rakstīto. Šoreiz tā koncentrētāk un drīzāk kā jautājumus, uz kuriem ceru kaut kad saņemt konstruktīvas atbildes.

Es par Bībeles stāstiem par cilvēka izcelšanos.

Kristīgā baznīca nosoda laikam ka incestu. Bet tajā pat laikā Bībeles stāsts par cilvēku izcelšanos tieši balstās uz incestu. Gan stāstā par Ādamu un Ievu, gan stāstā par Noasa šķirstu. Proti - ja reiz Ādams un Ieva bija pirmie cilvēki, Dieva radītais cilvēku pāris, visu cilvēku cilti radošais pāris, tad tehniski - sakiet, kā, ja ne ar barga incesta līdzdalību jau pēc dažām paaudzēm cilvēku cilts kļuva daudzskaitlīga? Ievai laikam ka nācās kā trušu mātei dzemdēt visu laiku, Ādamam savas meitas piegulēt, viņa dēliem ar māsām...Pie viena: ja jau Dievs izdzina Ādamu un Ievu no paradīzes plikus un neko nemākošus, sakiet - kā Ieva zināja, kā ar bērniem apieties? Kā abi iemācījās dzīvot un iztikt ārpus Paradīzes? Ņemot vērā to, ka Ievai īsti nebija laika ar sadzīviskām lietām ņemties, jo visu laiku bērnus dzemdēja un ar viņiem darbojās? Citās reliģijās dievs/dievi cilvēkiem iemācīja to, šito un vēl kaut ko, bet kas Ādamu un Ievu iemācīja viskautkam? Ir taču zināmi gadījumi par tā sauktajiem Maugļiem, kuri bez vecāku mācīšanas citā vidē auguši... Sakiet, kā?

Par Noasu attiecībā uz ļoti stipru incestu viņa pēcnācēju līmenī var to pašu teikt. Tiesa, še jau Noasa ģimenes locekļi jau zināja sadzīves visādus knifiņus.

Pie viena. Kā katoļu mācītājs, kurš devis celibāta zvērestu, var dot jel kādu padomu vīrietim un sievietei ģimenes dzīves peripetijās un bērnu audzināšanā, ja pašam nav nu nekādas nojēgas un pieredzes par šīm problēmām?

Ceru, ka kādam ir kādas konstruktīvas atbildes.

Kaktusi un sukulenti (arī nedaudz putni) Dabas muzejā

Par "saulēdājiem"

Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) mājas lapā ievietoju šorīt rakstu par tā dēvētajiem saulēdājiem jeb prāna ēdājiem. 

Rakstā, principā jau pašā raksta virsrakstā, izteikta doma, ka viss tas varētu būt kāda afēra vai kas tamlīdzīgs. Man personīgi ir neviennozīmīgs viedoklis šajā sakarībā. Proti, katram organismam ir savas, unikālās, īpatnības. Arī ēšanas paradumi. Vienam vajag govi pusdienās un ziloni vakariņās, citam atkal pietiek ar vienu rozīni trijās dienās. Es pati arī esmu no tiem cilvēkiem, kuriem gadās paēst tad, kad atceros, ka jāēd. Jau kopš zīdaiņa vecuma ņergājos ar ēšanu un ēdu reizēm nu ļoti maz un mazās devās. Reizēm ar vienu, brokastīs apēstu, biezpiena sieriņu pietiek līdz vakarā apēstai sviestmaizei. Tāda nu ir organisma īpatnība. Pie situācijas, kad man ir diezgan aktīvs dzīvesveids. Bet tāpēc jau netaisos "aicināt citus savā ticībā".

Mani šajos maz vai vispār neēdājos nedaudz kaitina tas, ka viņi cenšas uzspiest savu organisma īpatnību kā vienīgo un īsteni pareizo. Neņemot vērā to, ka - kas vienam varbūt ir normāli, otram var būt katastrofa. Nē, absolūti nesaku, ka ir jāēd 29 stundas diennaktī vai jāēd reizi trijās dienās un tikai cepumiņu. Katram cilvēkam, katram organismam ir "savs limits" tam, ko un kādās devās nepieciešams, lai normāli funkcionētu. Un - kas vienam noder, citam var nederēt. 

Es, protams, neesmu mediķe, bet gan jau ka mediķi man neiebildīs.

No jauna linki. Tie ir linki

1. Spoku pilsēta Pripete, pēc evakuācijas Černobiļas AES avārijas rezultātā. Klips krievu valodā.
2. Par sieviešu bruņinieku ordeni. Es diemžēl varēju izlasīt tikai raksta ievaddaļu, jo man tajā internetvietnē nav abonementa. Ceru, ka kādam ir, lai izlasītu līdz galam. 
3. Par to, kas bija vikingi. Klips krievu valodā.
4. Par kukaiņu pētnieku Uģi Piterānu.
5. Saules parku attīstība Latvijā.
6. Robeža starp Kluso un Atlantijas okeāniem.
7. Vikingu laiki Latvijā un Eiropā.
8. Čekas darbība okupētajā Latvijā.
   
9. Par lidotāju gaisa balonos.
10. Doma par neatkarīgo Baškīriju. Karte.
11. Digitālā "aizspogulija"