Gabaliņš Rīgas šodien

Kā ierasts, kārtējais linku krājums

1.  Jaunie rakstnieki pret vecajiem staļinistiem.
2. Mustanga - Himalajos paslēpusies karaliste. Teksts krievu valodā.
3. Viktoriānisma laiku paradumi. Klips krievu valodā.
4. Atradumi Līvbērzes baznīcā.
5. Te par dekabristu sievām. Tie, kuriem skolas gadi sakrita ar padomju laikiem, gan jau ka atcerēsies, par ko runa, vēstures stundās tapa runāts, jaunākajai paaudzei - šis ir links uz paskaidrojumu. Klips krievu valodā.
6. Lielvārdes koka pili jauks nost.
7. Vienkārši smieklīga multene.
8. Vērts izlasīt.Grāmatas par ikonu glezniecības vēsturi Krievijā un Latvijā.

Demotivatori, protams

 

Civilizācija gandrīz aizmirsusi stūri Vecmīlgrāvī

"Nevadāmie" bērni

Doma uzrakstīt šo manī krājusies jau kādu laiciņu lasot, reizēm dzirdot visu to šolaiku vecāku sūkstīšanos publiskā telpā par to, ka bērns, ieejot pusaudzības fāzē, kļūst slikti vai pavisam nekontrolējams. Un vecāku izmisīgo brēcienu pēc palīdzības.

Nē, es nesaku, ka tā pārejas vecuma problēmu risināšanā nevajag kādu psiholoģisku palīdzību vecākiem un arīdzan bērnam. Vajag un diezgan bieži vajag. Bet - vispirms tomēr ir pašu darbs, arī kādu psiholoģijas speciālistu meklēšana u.tml. Nevis vienkārši "iebļaušana" publiskā telpā ar "viņš neklausa, ko darīt?". Un tad pašam neko nedarīt, tikai lasīt visvisādus, reizēm pat diametrāli pretējus, ieteikumus darbībai.

Nepareizības, cik no mana krūmpudura redzams

1. Zinu jau zinu, ka atkal cilāšu jau cilātu. 

Un par mūsu vēsturi un mūsu tautas vietu vēsturē.

Manai paaudzei vēsturi mācot tika zināmā mērā noklusēti daudzi fakti, kas saistīti ar latviešu vietu vēstures līkločos. Jo neierakstījās kopējā komunisma slavināšanas korī. Mūslaikos tie reiz noklusētie fakti tiek celti gaismā, bet plauktiņā top nolikti putēšanai un zināmai aizmiršanai tie fakti, kuri bija padomju dogmu vēstures mācību grāmatās.

Nedaudz retrospekcijas

1. Uff, jūnijs beidzies un aizgājis pagātnē negrozāmi. Ņemot vērā to, ka pati īsti nepiefiksēju mirkli, kurā man jūnijā iestājās "čīkstu, grabu un nekas nav mīļš" mirklis, kurš, paldies dievam, kā beidzies. Beidzies mirklis, kad biju uz sevi un visiem citiem nīgra un neapmierināta. Kam negadās, labi, ja tas nekļūst par normu.

2. Pa lapas aizmuguri redzu, ka mani no Honkongas sākuši padaudz indeksēt. Un indeksācija pagaidām skar agrāko gadu ierakstus. Pagaidām ļoti izteikti 2018.gadu. Un, vērojot indeksācijas procesu, pārlasu tos rakstus, kurus nu izteiktāk indeksē. Un komentārus pie rakstiem. Kopainā gribas pasmaidīt, nevis tos rakstus mest laukā.