1. Uff, jūnijs beidzies un aizgājis pagātnē negrozāmi. Ņemot vērā to, ka pati īsti nepiefiksēju mirkli, kurā man jūnijā iestājās "čīkstu, grabu un nekas nav mīļš" mirklis, kurš, paldies dievam, kā beidzies. Beidzies mirklis, kad biju uz sevi un visiem citiem nīgra un neapmierināta. Kam negadās, labi, ja tas nekļūst par normu.
2. Pa lapas aizmuguri redzu, ka mani no Honkongas sākuši padaudz indeksēt. Un indeksācija pagaidām skar agrāko gadu ierakstus. Pagaidām ļoti izteikti 2018.gadu. Un, vērojot indeksācijas procesu, pārlasu tos rakstus, kurus nu izteiktāk indeksē. Un komentārus pie rakstiem. Kopainā gribas pasmaidīt, nevis tos rakstus mest laukā.
Raksti kā raksti ar tā brīža skatījumu uz notiekošo sevī un ap sevi. Un vietām drukas kļūdās, kuras cenšos izlabot. Toties komentārus lasot ar savu šābrīža skatījumu... Pirmkārt jau daudzumdaudz anonīmiķu, kuru pēdējos gados, paldies dievam, vairs nav. Tas, ka tika aizrādīts uz drukas kļūdām - nu jā, bija tās kļūdas, aizrādījumi bija vieta. Tik sajūta, ka mani bija apsēduši trollēt gribētāji, jo dažbrīd par drukas kļūdām sāka piekasīties arī tādās publikācijās, kurās teksta vispār nebija, tikai bildes, par kuru kvalitāti būtu vietā parunāt. Tā pat, daudzviet diskusijas aizvijās kaut kur pavisam šķībi, jo "uzķēros" un saku locīties un taisnoties tā vietā, lai kaut kā civilizētāk izietu no situācijas. Tas nu tā, pamācošāk.
3. Pie viena pašai interesanti redzēt to, kā mainās vai nemainās mans viedoklis tēmās. Vispār, neteiksim, ka mainās, drīzāk notiek vērtību pārvērtēšana daudzos jautājumos. Un ir, kas paliek nemainīgi. Un - paldies, ka anonimitāte komentāros beigusies, komentāri kļuvuši konstruktīvi un tēmā. Kādreiz iespringu par to, ka mani sākuši mazāk komentēt, bet nu tas springums pārgājis. Jo komentētāji izsakās tik tad, kad kaut ko vēlas piebilst/iebilst, pārstājuši būt bezpersoniski kaut kas. Jo - pat niks ir kaut kā personificējums.
Protams, var jau būt, ka mani lasošie paguruši "mētāt" aizrādījumus ja viņu zināšanas un pārliecība ir savādākas par manējam. Nezinu, neskriešu taču katram mani lasošajam ar cirvīti pakaļ un bļāvienu "runā!". Būtu muļķīgi un nevietā.
Tas tā, šīrīta domiņas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru