pirmdiena, 2015. gada 30. marts

VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas centrs

Šodien devo nodot LFFB atskaites VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas centrā Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā. Pēc ķipa biedrības pieraksta vietas.
Man nepatika. Nepatika atmosfēra. Daļa no pašaura koridora klientiem, viena neliela telpiņa darbiniekiem, kuri ir visai īgni. Jo aiz durvīm stāv bariņš ļaužu, kuriem jāiesniedz gada deklarācijas.
Labi, ka savu bilanci drīkstēju imest kastītē pie citiem dokumentiem. Vienalga ikšot nogādāta Talejas ielā, VID galvenajā ofisā. 
Kad braukšu nākošmēnes uz Talejas ielu iesniegt savu gada deklarāciju, varbūt tad tur cilvēki būs laipnāki un viņi nebūs tik saspiesti āurās telpās.
Katrā gadījumā, neisaku apmeklēt VID nodaļu Eduarda Smiļģa ielā.

svētdiena, 2015. gada 29. marts

Drusku

Patlaban sāku skatīties Andromēdas trešo sezonu. Ir jūtama tendence katras sezonas pēdējo sēriju atstāt pusratā ar nobeigumu un ar šīs sērijasturpinājumu sākt jauno sezonu.
Vienā trešās sezonas sērijā, kautiņa ainā, pat atklājunelielu piesitienu uz Herkulesa brīumaiajiem piedzīvojumiem, kurā Kevins Sorbo iepriekš spēlējis.
Klimats uzdzen skumjas un slikto garīgo. Ja nebūtu lietus, būtu pat patīkami pavasarīgi, jo grādi aiz lga nav auksti.

piektdiena, 2015. gada 27. marts

Ha

Teicu vēl nesen, ka ilgu laiku neesmu sastapusi Andromēdā atsaues uz kaut ko. Tagad skatos otrās sezonas pēdējo, 22.sēriju un, hops, atsauce uz Plēsoņu.

Domāšana laikam ir mana sastāvdaļa

Kopš esmu te regulārāk sākusi ko rakstīt, ik pa brīdim ieakstās arī mana fiozofija pa kaut ko un reizēm tā ir vienkārši īdēšana un ņaudēšana, kuru radījis kāds prozaisks iemesls. Ne vienmēr lietus aiz loga.
Jā tagad esmu puslīdz apmierināta ar dzīvi. Puslīdz tāpēc, ka vairs nav jāceļas piecos no rīta lai sešos būtu darbā. Esmu uz simības lapas jau desmito dienu. Vismaz izguļos puslīdz. Kaut arī pirmās dienas bija tāda pajocīgāka sajūta pamosies ap pieciem un pariezgties uz otriem sāniem, jo NAV jāceļas. Savā ziņā pt žēl paliek - kolektīvs labs, darbs kaulus nelauž un uz pusdienas laiku varu būt mājās. Naudiņu arī maksā un regulāri. Pat divas reizes mēnesī - algu un avansu.
Tomēr arvien vairāk sliecos uz to, ka tad, kad beigsies slimības lapas un atkal iziešu darbā, meklēšu reālu iemeslu, lai rakstītu atlūgumu. Jo šis darbs tomēr nav priekš manis. Protams, mēnesis būs jāatstrādā, trīs pārbaudes laika mēneši, kuru lakā var aiziet no darba kaut nākamajā dienā, ir beigušies.
Ļoti agri celties varu uz uzrāvieniem, kāda proekta veikšanai, nevis regulāru funkciju veikšanai. Kaut arī esmu cīrulis pēc dabas un iekšējais pulkstenis mani modina visai agri, pieci no rīta pat man ir par agru.
Citādi - negribas pārlieku sūkstīties par dzīvi. Ar to sūkstīšanos jau pilns ēters gan internetā, gan televīzijā un radio.
Jorojām esmu dzīvokļa meklējumos. Tāda dzīvokļa, kuru spēšu apmaksāt. ss'ā paaidām nevaru atast sev neko piemērotu. Par dārgu manām iespējām. Mani interesētu tāds, kurš ir par paīzmaksu - t.i. tikai komunālajiem maksājumiem. Un pie tam ne lieliem.
Un vēl pie viena - esmu te regulāri likusi linkus uz LFFB mājas lapu. Arī tad, kad tā saucās lffb.midzenis.lv. Tagad tā ir vienkārši www.lffb.v. Un varbūt tāpēc daži linki vairs nedarbojas. Būšu priecīga, ja man par linkiem, kas nedarbojas, pateks, norādīs uz tiem. Tad droši pārlinkošu.

trešdiena, 2015. gada 25. marts

Andromēda un kosmoss

Nu jau esmu otrajai sezonai pāri pusei. Atsauces uz kaut ko pagaidām vairs neesmu saskatījusi. Varbūt vienkārši nepamanu. Toties neizpratne ir par ko citu.
Jau skatoties Armagedonu ar Brūsu Vilisu visi, un es tai skaitā, zvaigāja par priekšmetu degšanu ar lielu flami atklātā kosmosā. Kur esot vakuums un nav skābekļa, un šāda degšana esot nonsenss. Arī šajā seriālā ik pa brīdim kaut kas deg atklātā kosmosā un ar lielu flammi.
Tomēr - zvaigznes taču deg un ar lielu flammi. Un šī degšana apsilda tuvākās planētas. Kur tad vakuums un skābekļa trūkums? Kaut kāda nestiķēšanās sanāk. Vai varētu kāds populāri izskaidrot? Man nav fizikas domāšana, tāpēc fizikas termini skaidrojumā man neko neizteiks. Tikai padarīs to lietu vēl neskaidrāku.

piektdiena, 2015. gada 20. marts

Mazliet par viltus ētiku

Visu nakti grozījos no vieniem sāniem uz otriem domājot par to kaķu puiku, kurš šodien dosies uz labākiem medību laukiem. Es taču viņu pazīstu personiski - tas ir viens no Goldija kaķiem. Biju viņu apmīļojot ņurcījusi un ļāvusi gulēt sev blakus tajās divās reizēs, kuras nakšņoju Goldija mājās. Pietrūks, bet labāk tā, nekā pārlādēt viņu ar zālēm, kuras vienalga nepalīdzēs, un skatīties, kā viņam sāp un nav labi.
Šis gadījums ar špricei nolemto kaķi uzjundīja pārdomas, kuras laikam jau reiz esmu še izteikusi. Īsti negribas tagad meklēt, rakāties pa saviem vecajiem ierakstiem. Tāpēc varbūt zināmā mērā atkārtošos.
Zvēriņam, kuram nevaram palīdzēt - iedodam šprici kā vienīgo saprātīgo izeju, lai atvieglotu viņa ciešanas situācijā, kad savādāk palīdzēt nav iespējams. Tad kāpēc, velns parāvis, mēs šādi neatvieglojam ciešanas cilvēkam, kuram arī medicīniski nav iespējami palīdzēt? Mirstošam, lēni agonizējošam vēža slimniekam, kura ciešanu likvidēšanai medicīna piedāvā vienīgi morfiju? Tā vietā, lai patiešām palīdzētu šim cilvēkam un iedotu viņam PĒDĒJO šprici, mēs viņu pārvēršam par narkomānu, kuram slimības radītajām sāpēm vēl pievienojas lomku radītās sāpes.Sadisms. Pret slimnieku un viņa radiniekiem. Jo visai ģimenei nav viegls šis periods, kad mājās ir kopjams vēža slimnieks. Gan morāli, gan fiziski.