Šodiena

1. Laiks ir jauks, kaut arī vējains. Kaut nu rīt nebūtu vēja un nebūtu pārāk karsti. Karstā laikā stāvēt un skatīties Dziesmu svētku dalībnieku gājienu ir visai smagi. Nezinu, vai mēs ar Ilmāru Biti izturēsim līdz gājiena beigām. Tas sākas Dziesmu svētkiem netipiskā laikā - divos dienā un ilgs līdz pusdesmitiem vakarā. Un pie viena netipiski ir arī tas, ka šogad tas notiek svētku otrajā dienā. Agrākos laikos gājiens bija svētku priekšpēdējā dienā un sākās kaut kur ap 10.00 no rīta (vai ap 11iem, precīzi neatceros) un ilga līdz apmēram pusdienas laikam. Kamēr visi kolektīvi izgāja maršrutu. Var jau to visu noskatīties televīzijā, bet televīzija neatsver klātbūtnes "dvēseles uzrāvienu".

2. Brīvības iela tiek remontēta jau trešo vasaras sezonu, paldies dievam, šogad nav lielu korķu, jo remontētas/renovētas tiek ietves. Interesanti, vai kādreiz Brīvības iela būs līdz galam atjaunota un darbs gar to neievilksies mūžībā?

3. Kaut kāds "lažas" noskaņojums. Laikam jau otro reizi pēdējo triju nedēļu laikā, kad praktiski nedaru neko, novārtījos gultā līdz kādiem 12iem - no rīta izlaidu dēlu pirms astoņiem uz autoskolu un pēc uz dīvāna vien. Arī noskaņojums nekāds. Vismaz pagaidām. Jo vakar neizdevās agrāk ieiet gulēt, ap vieniem piecēla dēls ar draugu, kuri 11os vakarā bija izgājuši nakts pastaigā un tad no rīta bija problēma dēlu piecelt uz autoskolu, kura sākas 8.20 no rīta un atrodas centrā, Merķeļa ielā. Stīvējāmies kādu stundu, kamēr viņš beidzot pēdējā brīdī izlēca no gultas, norija brokasmaizītes, norija rīta kafiju un aizskrēja.

4. Nogurdinoši ir vakari, kad pa dienu viss jau apdarīts, apskraidīts un atliek tikai sagaidīt dēlu no darba. Tad uznāk tāds "besis" un kaut kāda vientulības sajūta, ka maz neliekas. Un kaitina tas, ka reizēm nedabonu izgulēties. Uz slimnīcu prasīties īsti negribas - nav jau tik traka depresija, kaut kā jau tieku galā un ir draugi, kas palīdz gan morāli, gan finansiāli.

5. Pamazām tieku no parādiem vaļā. Tas priecē. Aizņemties pirmspensijas sindroma laikā sanāk pat retāk un mazāk, nekā tad, kad ir sācies atdošanas process. Laikam esmu iemācījusies tikt galā ar saviem ieņēmumiem/izdevumiem.

6. Kādreiz gribēju, lai Baltais runcis mani pamana un atzīmē savos iknedēļas blogāres apskatos. Bet tad sapratu, ka man ir gluži vienalga. Rakstu savas izjūtas, rakstu par to, ko esmu redzējusi un kādos pasākumos esmu bijusi. Man ar to pietiek. Man jau ir izveidojies lasītāju loks, kas mani lasa un reizēm arī komentē uzrakstīto. Tik žēl, ka vairums no viņiem komentē anonīmi. Tad grūti orientēties kurš ir kurš un kuram atbildi uz komentāru. Tas drusku bremzē.

7. Patīkami, ka tomēr reižu reizēm reklāmas manā blogā tiek skatītas un atķeksētas. Saprotu jau, ka daudzas reklāmas "iet uz riņķi" pa vairākiem portāliem vienlacīgi, bet tāda laikam ir mārketinga sistēma.

Tomēr bildes no Trijiem vīriem laivā jau šodien

Vējaina laika pārdomas

Cik dienas tomēr ir dažādas. Vēl vakar bija tāds karstums, ka pat man ar manu beztauku 40 kilogramu dzīvsvaru bija par karstu un dikti gribējās pa pilsētu staigāt nepieklājīgi pusplikai. Šodien jau jāmeklē kas siltāks, jo vējš tāds, ka - "ja nu mani aizpūtīs uz Āfriku" un vēsīgi pie viena.

Jāņi beigušies, pēcjāņu nedēļa arī praktiski iet uz beigām. Sajūta tāda, ka vasara ir beigusies, kaut arī priekšā vēl divi vasaras mēneši. 

Toties rītu sāksies Dziesmu un deju svētki. Un šogad tie liekas pārdomātāki, nekā citus gadus. Ir nācis klāt kas jauns. Visu svētku laiku bez koncertiem Mežparka estrādē un Daugavas stadionā pilsētā dažādās vietās notiks dažādi pasākumi, Liela daļa bezmaksas. Gan telpās, gan pilsētas parkos. Būs ko redzēt arī bez lielkoncertiem. Bet svētku programmu jau var pamanīt visur pilsētā, pat transporta pieturvietās.

No rīta vēl likās, ka diena iesākas kaut kā ne tā un būs tik pat trūvīga kā visas iepriekšējās nedēļas  dienas, bet tomēr nē. Ap četriem bija zvans, kurš aicināja pēc pieciem būt Trijos vīros laivā. Ar ierasto kompāniju. Bija jauki atkal viņus satikt nu jau ierastajā vidē un pārrunāt jaunāko lasīto un skatītās filmas. Kā arī pārrunāt dažas biedrības lietas. Bildes no pasēdēšanas būs rīt vai parīt. Jāpiezīmē, ka tur pavadītās divas stundas mierīgi nosēdēju pie bezalkoholiskā mazā alus kausa un nemaz nejutos slikti kompānijā, kura lietoja ko stiprāku - alkoholisko alu. 

Jāatzīmē, ka Trijos vīros laivā virtuves kvalitāte nav mainījusies, alus plates ir visai netipiskas. Ļoti garšo miltos apvārtītas un saceptas sīpola ripiņas. Tāpat miltos apvārtīti un sacepti vistas filejas sīkgabaliņi. Citiem ēdieniem cenas tur ir demokrātiskas un porcijas krietni lielas. Reizēm pat vīram kā ozolam ir grūti ar porciju tikt galā un tad tiek lūgti palīgi un meklēti papildus galda piederumi. Par šo kafejnīcu esmu rakstījusi kaut kad agrāk, kad mēs vēl tikai sākām tur tikties. Tomēr - neliela informācija tiem, kas te parādās tikai nesen - kafejnīca atrodas uz Avotu ielas starp Stabu un Ģertrūdes ielām. Orientieris - 13tā trolejbusa pietura, kas atrodas praktiski pie kafejnīcas logiem.

Katrā gadījumā esmu apmierināta ar šo dienu un tās noslēgumu.

Dēla kompānija jāņu vakarā bildēs

Mazliet par lepošanos

Es lepojos, ka dzīvoju šeit un tagad, Par spīti negācijām, ir daudz kā, ar ko šai mazajā pleķītī,  ko sauc par Latviju, ir tik daudz, ar ko lepoties.

Mums ir bagāta folklora un Dainu tēva Krišjāņa Barona vērtīgais vākums; mums ir gadsimtiem un varām cauri iznestie Dziesmu svētki; mums ir Ulmaņlaikos savus mākslas darbus radījušie mākslinieki (še es pieskaitu Brīvības pieminekli); mums ir pilsētu svētki un daudzi citi skaisti kopsvētki.

Mums ir tik daudz kā.... Un pats galvenais, kas mums ir - varām un gadsimtiem cauri iznestā valoda, kurā runājam un kuru aizstāvam vēl joprojām.

Vai tas ir maz vai daudz? Naudai ir pārejoša vērtība, tās ļoti bieži nav tik, cik vajadzētu un bieži nepietiek. Tur nu katrs raujas pēc savām spējām un iespējām. Tā ir bijis visos laikos un pie visām varām. 

Bet mēs esam un pastāvam šeit un tagad ar to garīgo vērtību kopumu, kuru var tikai kopīgi papildināt un kopīgi kopt un saglabāt.

Mazliet par bijušajiem laikiem un tagadējiem laikiem

Šo rakstīt mani pamudināja viens anonīms komentārs.

Gribu pateikt laikam daudz ko.

1. Varas nāk un iet, bet tautas pašsaglabāšanās instinkts paliek. Gan padomu laikos, gan tagad notiek cīņa  par latviešu valodas dominējošo lomu šajā reģionā.

2. Gan padomjlaikos, gan tagad jaunatne ietusē un īpaši neaizdomājas par politiku. Tāpat draugus izvēlas ne jau pēc etniskās piederības, bet pēc interešu kopības. Vienīgā starpība - padomjlaikos centrālā valoda bija krievu, tagad jaunatne par centrālo savstarpējo saziņas valodu izvēlas angļu valodu.

3. Kaut kas labs, par spīti negācijām, ir bijis un būs visos laikos. Nevajag visu skatīt vienkrāsainā melnā tonī. Savos atmiņu rakstos par padomjlaikiem mēģinu atainot arī to pozitīvo, kas tad bija, ko mūsdienu jaunatne īsti nezina. Viņiem māca tikai to laiku negācijas. Bet nedrīkst aizmirst, ka nāks paaudze, kurai mācīs tikai un vienīgi šolaiku negācijas apzināti noklusējot to, kas šajos laikos ir bijis labs par spīti negācijām.

Jāņi 2018

Šogad līgojām mājās kopā ar draugu kompāniju. Daudzi dažādos puslīdz saprātīgos laikos devās mājās gulēt. Dažu aiziešanu pat nemanīju, jo pati devos gulēt. Nogurums un iepriekš slikti gulēta nakts panāca savu. Aizmigu pat bez miega zālēm. Pēdējā laikā es vispār bieži aizmiegu bez miega zālēm. Tas mazai atkāpei.
Svinēšana pagāja jautri. Kompānija bija jautri aizrāvusies ar galda spēlēm un šašlika cepšanu uz grila. Grils, protams, tapa novietots uz balkona. Labi, ka kaimiņi nakti nebija mājās un nezinu, kurā mirklī šodien pārradīsies. Jo rīt daudziem tomēr darba diena.
Kaut nu šodien viņi neaizrautos ar aliņiem, jo kā jau minēju iepriekšējā atkāpē - rītu dažiem no viņiem darba diena.
Par šodienu runājot - divi puiši uz doto brīdi ir atlūzuši pie mums. Īsti nevaru ierosīties kārtojot vakardienas sekas. Padomjlaika blokgauzes nelaime - katra darbošanās jebkurā vietā ir dzirdama visā dzīvoklī, bet tagad pulkstenis tikai tuvojas astoņiem no rīta.
Bildēts jau tapa, kad saņemšu no bildētājiem foto, tad salikšu arī šeit.
Jā, un vēl par šodienu runājot - zinu, ka ir paredzēts turpinājums galda spēlēm, precīzāk kāda lomu spēle. Ceru, nevilksies ilgi un viss noritēs veselā saprāta robežās. Ak kungs, kā jādomā par rītdienu, jo neesmu dzirdējusi, ka rītdiena būtu kādam brīvdiena.
Pašai jau arī rītu jādodas uz kārtējo vizīti pie ārsta. Zāles iet uz beigām.
Vērojot viņus, priecājos, ka vakars nav tukša alus trekterēšana un dzēruma attiecību skaidrošana. Viņiem bija ko darīt un bija jautri. Izklausās jau dīvaini, ka pieaugušiem puišiem galda spēle. bet tas tomēr ir pietiekami interesanti, lai jautri pavadītu laiku. Ne jau katru dienu tiek spēlētas galda spēles. Ikdienā top strādāts nopietnos darbos un risinātas ikdienas problēmas. Svētku reize ir lai relaksētos, un šis ir viens no relaksācijas veidiem.
Doties uz Daugavmalu, kas Jāņu dienā pilna ar komerciju un mazām atrakciju iespējām kaut kā negribējās. Pie dabas krūts kaut kur pavadīt laiku un barot odus arī negribējās. Mājās sanāca sirsnīgāk un jautrāk.