Vēl viena neliela pastaiga pa Vecmīlgrāvi

Vakar, 30. oktobrī, kopā ar Tomu atkal paklejojām pa Vecmīlgrāvi. Par paša Vecmīlgrāvja vēsturi var nedaudz izlasīt šeit.

Gribējām aplūkot to Vecmīlgrāvja daļu, kura reiz bija Rīnūži. Sanāca nedaudz, jo klejojot sanāca "izlīst" un Vecmīlgrāvja kapu pusi. Tos tad nedaudz izstaigājām. Nedaudz interesē kapsētu iekšējais izvietojums, pieminekļu arhitektūra. Par Rīgas robežās tie zināmā mērā atšķiras. Vecmīlgrāvja kapsēta - ļoti pauguraina vieta. Kāpās ierīkota. 

Še, kapos, mūs krietnu laiciņu pavadīja kaķis. Nu jā, kaķis. Tāds pabrangs, no skata labi barots runčuks. Sagaidīja jau pie kapsētas vārtiem, ļāva drusku pabarot, prasījās uz apčubināšanu. No skata nebūt ne pamests. Un brīvi pa kapsētu, nu, vismaz to stūri, kuru mēs izstaigājam, pārvietojās, daudz pozēja uz kapakmeņiem. Tā nedaudz īpatni, ka uzlec un skaidri redzams, ka pozē. Par kaķi radās iespaids, ka viņš kur netālu dzīvo, uz kapiem atnāk pakomunicēt ar kapsētas apmeklētājiem.

Pēc kapiem uz mirkli ieklīdām arī Ziemeļblāzmas parkā ar cerību vēlreiz uzbraukt skatu tornī. Tur gan sanāca izgāšanās. Karantīnas dēļ laikam slēgts uz laiku.

Tā ka šoreiz daudz nesanāca paklimt, apskatīt. Ceru, ka tuvākā laikā arī foto nopubliskošu.

Dažas ieskices par notikumiem, rīcību

1. Joprojām skatos TV raidījuma sieviešu/vīriešu (Мужское/Женское) sižetus Jūtībē. Tagad uzdūros raidījumam par meiteņu pārāko aizraušanos ar diētām un tievēšanu bez reālas vajadzības. Tik lai patiktu puišiem un draudzenēm arī ko pierādītu. Aizraujas apmēram padsmit gados. Un vecāku cīņu ar bezpamata iespītēšanos. 

Tās apzinātās tievēšanas bez jebkāda, pat bez medicīniska pamatojuma noved līdz slimīgam tievumam, anureksijai. Raidījumā skatījos uz tām meitenēm, kļuva žēl. Labi, ka ieslēdzās smadzenes, meitenes saprata, ka ir par tālu aiziets. Situācijā, kurā viņas kļuvušas kauli un āda un nedaudz zem ādas paslēptie iekšējie orgāni. Šausmas Gobu ielā. 

Pati reiz stresainā situācijā nokritos līdz 32 kilogramiem. Uz ielas svārkos iziet netaisījos - ja pašai uz sevi spogulī paskatoties bija garantēti murgi uz atlikušo dienu, tad negribējās uz ielas cilvēkus biedēt. Uzsēdos uz putrām, centos ēst pat tad, kad organisms vilka uz gultu un veģetēšanu. Izdevās savākties, uzdzīt svaru līdz normālformai.

2. Vēl drusku atgriežoties pie zviedru aktīvistes Grētas un viņas domubiedriem, arī pusaudžiem. 

Nav slikti likt pieaugušajiem aizdomāties par kādām nebūt problēmām. Bet tai pašā laikā - pirms ko runāt pārmetot kaut ko vajadzētu pie viena painteresēties par to, vai problēma jau netiek risināta. Cik esmu sapratusi meitenes uzstāšanās tekstus - vispārīgas frāzes un nespēja atbildēt uz papildjautājumiem. Tik tas, ko iepriekš "ielicis mutē" kāds pieaugušais necenšoties bērnu sagatavot kārtīgi. Izskatās bēdīgi. No pieredzes zinu. Man uz to ir pamatoti aizrādījuši dažos manos še izteiktos viedokļos.

Pie viena - šie pieaugušie, nu, tie, kuri tos bērnus bīda visur kur, savā ziņā samaitā bērnus, viņu bērnību. Pie viena kavē bērnu iekļaušanos esošajā apkārtējā vidē. Varbūt pat traucē bērniem apgūt elementārās sadzīves prasmes.

Matrikss (Matrix): visas trīs filmas

Uznāca vēlme noskatīties visas trīs Matriksa filmas. Lai saprastu, kāpēc mani šī triloģija atstāja bez emocijām. Par spīti filmās ietvertajai Idejai, Domai.

Ideja, Doma, kas ietverta triloģijā, nav slikta, liek aizdomāties. Tikai padomāt, nedaudz novilkt paralēles ar pasaulē notiekošo. Pat globāli, ne tikai lokāli. Tomēr aizdomāties tik uz mirkli. Pēc visu to nolikt "tālajā atvilktnē".

Vienkārši tāpēc, ka kopumā kaut kā neticu. Daudzām fantastikas, fantāzijas filmām ticu, šai - neticu.

Filmā teikts, ka mašīnas iekarojušas pasauli, pakļāvušas sev. Filmā teikts, ka visi cilvēki kļuvuši par marionetēm mašīnas funkcionēšanai. Tomēr - visa darbība noris planētas vienā, lokālā vietā. Un nav pat nekādas norādes par to, kas notiek citos planētas nostūros. Galu galā Zeme tomēr nav kartupeļa lielumā. Tā pat nav īsti atrunāts, pat ar mājienu, kā esošajos apstākļos nokārtoti, atrisināti daudzi tehniski jautājumi. Pat tas, kā tiek nodrošināts, atrisināts skābekļa veidošanās jautājums. 

Man pat īsti nav skaidrs, kā filmas galvenie varoņi ieguvuši savas superspējas pārvietojoties. Tiesa, uzplaiksnī variants, ka viņus esot pieslēgtiem Matricai ar diskešu (vai kā nu varētu nosaukt tos sīkos diskiņus) palīdzību "uzlādē" kādai konkrētai prasmei. Kaut kā arī šis variants neizsauc ticamību.

Varbūt piekasos. Nezinu. Varbūt pēc laika nogulsnēsies vēl kādas domas. Pagaidām ir šādi.

Vācu tās bildes, lai pasmaidītu....

Neliels izmisums

Nezinu ko darīt. Kam "pieklauvēt". radiem, draugiem, paziņām jau esmu klauvējusi. Man dažu obligāto maksājumu galīgai nokārtošanai vajadzētu 250 eirikus. Ar laiku segtu parādu...

Nevaru nepadalīties

Domājiet paši. Uz pasaules ne viss ir slikti. manuprāt. Tas, ka patlaban atspējots skatīties citās vietnēs, vēl neko nenozīmē. Uzspiediet uz "Skatieties pakalpojumā YouTube" un viss notiksies.

Rakstu nedzēsīšu, bet te bija čakars sakarībā ar to, ka dalījos ar videoklipu.

Divu metru distance

Mani nedaudz fascinē Covid 19 saslimšanas mazināšanas, karantīnas noteikums ievērot pircējiem veikalos divu metru distanci. It īpaši lielveikalos. Un pie viena neizpratne par to, kā tos noteikumus ievērot.

Pircēji, protams, "uzpurņos" ar groziņiem rokās pārvietojas pa tirdzniecības zāli, kurā vairumā gadījumu starp preču plauktiem ir apmēram divu metru distance jau pēc noklusējuma. Pircēji starp plauktiem pārvietojas, izvēlas preci. Ne vienmēr viņiem ir iespēja šo distanci ievērot kaut vai lai samainītos vietām nelielajā pārvietošanas telpā, reizēm nākas vajadzīgo preci paņemt apmēram no blakus plaukta. Un ja tajā laikā lielveikala pārdevējs kārto plauktā preci? Kurš stāv un gaida, kamēr pārdevējs pabeigs darbību? Pēc tam stāvēt rindā pie kases pirkuma apmaksai. Nu tur šo divu metru distance ir pat mazāka nekā nosacīta iespēja. Neaizšķērsos taču ar savu stāvēšanu ceļu cilvēkiem, kuri pārvietojas zālē pirkumu izvēlei. Visi taču ir redzējuši preču izvietojumu tirdzniecības zālē, kasu izvietojumu tai pat zālē. Sakiet, cik reāla ir šī divu metru distance? 

Pie viena - arī ne visur pārdevējas ir ar kaut ko aizsargātas divu metru attālumā no pircēja. Ne visur arī starp pārdevēju un pircēju ir bijusi iespēja novietot kaut kādu aizsargstiklu.

Mazākos veikalos, citās kādās iestādēs, kuras apmeklē cilvēki, to var kā nebūt ievērot. Bet lielveikalos? Kurš tad nu pa zāli pārvietojas un koriģē cilvēkus? Arī tajos gadījumos, kad pircējiem vajag preci no viena un tā paša plaukta?