Hokejistu sagaidīšana - 29.05.2023.

(Bildes būs teksta beigās.)

Vakardiena, hokejistu sumināšana. Pēc mūsu hokejistu spilgtā izrāviena Pasaules čempionātā. Trešā vieta. Līdz kurai garumgarš ceļš iets pēdējo apmēram 30 gadu laikā "zemi arot", lai spētu noturēties vismaz pasaules 12 stiprāko hokeja komandu "klubiņā". Nereālā realitāte.

Grūti vārdos izteikt emocijas. Man vakar Bija jābūt tur, pie pieminekļa.

Biju saplānojusi savus darāmos, ko sabīdījusi dienas laikos, ko vispār atlikusi citai dienai, tā lai vismaz tuvu 13.00, kad hokejisti tiksies ar līdzjutējiem pie Brīvības pieminekļa, nokļūtu notikuma vietā. Ap 11-iem no rīta, autobusā pabraucot garām Brīvības piemineklim - cilvēki jau sākuši pulcēties. Un visu to nelielo laiku, kamēr izlīkumoju pēdējo līkumu pirms došanās un notikuma vietu, - redzēju cilvēkus, kuri dodas uz vietu pie Brīvības pieminekļa. Kā atpazīt? Bija tā reize, kad Latvijas karogs, Latvijas karoga krāsas bija VISOS cilvēkos. Pat tajos, kuriem nebija atbilstošu priekšmetu.

Arnolds Bērzs, Ēriks Kūlis: Jūras dēli

Izdevniecība Jumava, 2018., 232.lpp.

Arī šo grāmatu izlasīt man ieteica Arturs Vaišļa. Sameklēju bibliotēkā, precīzāk - Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenajā korpusā Rīgā, Brīvības ielā 49/53.

Grāmata par kuģniecības vēsturi no senatnes līdz zvejas kuģu kapsētai.

Pagaidām - izlasīta nedaudz mazāk par grāmatas trešdaļu. Daudz specifikācijas - nu neorientējos īsti tajos kuģu veidu nosaukumos, man tā ir "ķīniešu ābece". Bet tas nekas, principā netraucē. Daudz kuģbūvētāju vārdu dažādās kuģbūves profesijās, daudz latviešu izcelsmes darbinieku. Patīkams pārsteigums - Kurzemes-Zemgales hercogistes laikos, īpaši laikpozmā līdz 19.gadsimta sākuma Ziemeļu kara (karš ar zviedriem) apmēram - Kurzemes piekrastes ostas, īpaši Ventspils un Liepajas ostas, bija nopietnas pasaules kuģošanas aprites ostas, kurās norisinājās aktīva kuģbūve pie viena. Tik aktīva, ka daudzus kuģus būvēja eksportam, galvenokārt Holandes vajadzībām.

Šodien - zaļums guļamrajonā

26.05.2023. Vecrīga un pa vidu pasēdēšana kopā ar draugiem krodziņā Republika

Vakar vakarpuse. Pēc izstaigas un pasēdēšanas tajā krodziņā mājupceļš bija ar sajūtu "Es no citpasaules mājās dodos". Nereālās realitātes sajūta un tas, ka ļoti mīlu Rīgu. Varbūt tāpēc ik pa laikam tās Rīgas bildes uzrodas. Protams, īsās izstaigās pa pilsētu ne visu sabildēju, tik ieskicēju...

Vakar pa tramvaja logu

Inteliģence

Šoreiz pavāvuļošu par savu redzējumu terminam inteliģence. 

Kaut kā nemanāmi ieviesusies sadzīvē klišeja par to, ka augstākā izglītība automātiski norāda uz cilvēka inteliģenci. Tas tomēr ir zināmā mērā maldinoši. Ne vienmēr augstskolu pabeidzis cilvēks ir inteliģents cilvēks. 

Sameklēju Vikipēdijas šķirkli, kurā šis vārds izskaidrots. Tur, ja to rakstu sapratu pareizi, inteliģencei pieskaita radošo profesiju pārstāvjus, augstāko izglītību ieguvušus. Katram gadījumam sameklēju vēl izskaidrojumu vārdkopai kulturāls cilvēks. Portālā Vardnīca.lv šai vārdkopai ir visai skops skaidrojums. Toties jautajums.lv uzdotajam jautājumam "Kas mūsdienās skaitās "kulturāls cilvēks"?" komentāros ir plašs šīs vārdkopas izskaidrojums.

Brastiņu Ernests: Cerokslis. Dievturības katēchisms

 Dievturu sadraudzes izdevums, 1966.gads, ASV

Šo grāmatu izlasīt man ieteica Arturs Vaišļa. Sameklēju bibliotēkā, precīzāk - Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenajā korpusā Rīgā, Brīvības ielā 49/53.

Grāmata lasās samērā pagrūti, ir jāpierod pie dažu, mūsdienas, Latvijā savādāk izrunājamiem un rakstāmiem vārdiem. Kaut arī grāmatas 2 izdevuma pēcvārdā minēts, ka ir rediģēta valodas rakstība atbilstoši jaunlaikam. Bet tā jau laikam ir - jebkura valoda ārpus tautas pamatvalsts teritorijas zināmā mērā iekonservējas tādā formātā, kādā tās būšana bijusi uz to brīdi, kurā diasporas pārstāvji emigrējuši no pirmdzimtenes (ja tā var izteikties). Valoda attīstās, pilnveidojas tikai etniskajā dzimtenē esot. Un šis vērojams ne tikai latviešu valodai. Zinu arī citu tautu valodu stāvokli. Piemēram, korejiešu valodai.