Ja notiktu brīnums un vāciešiem pie Maskavas un Staļingradas paveiktos, viņi vienalga tālāk par Urāliem netiktu. Pat ja vācu rūpniecība apjēgtos un saktu armiju PSRS teritorijā apgadāt ar šejienes klimatam atbilstošu apģērbu. Pirmkārt jau, skatoties Eirāzijas kartē, Vacija un tās pakļautās teritorijas ziņā tomēr aizņem mazāk vietas, nekā PSRS kopumā. Līdz ar to cilveku, karotājiu vecumā arī attiecigi bija mazāk. Un pie viena Vācija bija atzņemta ne tikai karadarbībā ar PSRS, bet arī ar partizānu un citu pretošanās kustību likvidāciju. Tas fakts atrāva daudzus spekus no aktīvās karadarbības. Tāpat liela daļa karaspeka bija aizņemta Ļeņingradas aplenkumā.
Ja Japāna un Ķīna apvienotu savus industriālos un cilvēciskos spēkus un iebruktu Sibīrijā, kara iznākums būtu pavsiam cits. Ņemot vērā arī to, ka Sibīrijas mazās tautas, daudz cietušas no krievu valdīšanas, ar prieku palīdzētu Japānai un Ķīnai. PSRS šo karu noteikti zaudētu un tās milzīgā teritorija tiktu sadalita starp Vāciju, Japānu un Ķīnu.
Bet Japāna tajā laikā bija aiznemta karošanā ar ASV, kas jau pašos pamatos bija apzīmēta ar Japanas sakāvi. Atkal pasaules karte un resursu neatbilstība mērķim. Muša nekad neuzveiks ziloni.
Ķinas arpolitika šajā laika periodā man diemžēl nav zināma.
Un Rommela karadarbība Āfrikā bija marazms. Vācijai taču tobrīd bija svarīgāka Eiropa un PSRS. Par Āfriku vajadzēja domāt pēc tam kad Eiropā būtu ievesta kārtībā.
Bet nu šī kara vēsture beidzās tā ka beidzās. PSRS sabruka no iekšienes 90os gados, kad no tās atdalījas daudzas pakļautās teritorijas. Bet pašreizrjās Krievijas teritorija vienalga ir pietiekami liela un resursiem bagata, lai jebkuras mazākas valsts meģinājums toiekarot beigtos ar fiasko.
Krievijas samazināšanai, daļējiem iekarojumoem u.tml. mūsdienās ir nepieciesami citi lidzekļi un darbības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru