Ap pussešiem izgāju uz balkoma uzpīpēt. Tumsu kliedēja vien ielas laternas. Krita smalks sniegs. Krita klusu un vienmērīgi. Un tāds dīvains miers un klusums. nezinu kāpēc, bet tad, kad krīt sniegs, vienmēr ir mierpilns klusums.
Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru