Piektdienas vakarā aizbraucu uz Rīgu, jo sestdienas rītā bija ieplānota vizīte pie ārsta. Pec tam, līdz bija jādodas uz vakara vilcienu uz Ludzu, pasēdēju pie paziņām. Salīdzinoši pārsteidza ne pārāk labā nozīmē dažas lietas.
- Ludzā sniegs gurkst zem kājām ne uz ietves vai braucamās daļas. Tad gurkst zem kājām tajās vietās, kur cilvēki, lai saīsinātu ceļi ir iestaigājuši ShotCat'us vietās, kur sētnieki netīra sniegu - bērnu rotaļu laukumi u.c tamlīdzīgas vietas. Ir ļoti maz ielu, kur sētnieki un privātmāju iedzīvotāji nav pacentušies aizvākt sniegu no ietvēm. Rīgā ir pavisam otrādi - no sniega bīvas ietves ir retums, par galvenie pilsētas ceļi nav tā isti izgreiderēti braucēju drošībai un ērtībai.
- Tas, ka karantīnas laikā ir samazinati, pat atcelti daudzi transporta maršruti, neparsteidz, braucēju ir pamaz. Tomēr vakar šajā sakarībā biju nedaudz pikta. Nepietiek, ka ikdienā ir samazināts reisu skaits 11jam un 13jam trolejbusiem, kuru galapunkts atrodas vienā vietā Purvciemā, brīvdienās tie nekursē vispār. No tā stūra uz centru var tikt tikai ar 18to trolejbusu, kurš sākumu ņem Mežciemā un kursē apmēram divas reizes stundā brīvdienās. Tas traucē laicīgai nokļūšanai noteiktā vietā centrā.
- Pie tiem paziņām, pie kuriem mēs ar dēlu parasti naksnojam, kad jābūt Rīgā (un tās ir divas dažādas adreses). Dzīvokļos ir krietni vēsi. Kaur gan radiatori uzkarsuši un apkure strādā ar pilnu jaudu. Nācās gulēt zem vairākām segām un ar visām drēbēm, lai naktī nenosaltu galīgi. Tobrīd ļoti ilgojos pēc Ludzas, kur mājās ir silti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru