Nu nevaru es laikam rimties, kamēr kādu tēmu neesmu tā kārtīgi "apmuļļājusi". Ceru, pārāk neesmu nogurdinājusi ar savu "vāvuļošanu".
Par cilvēku izcelšanos esmu šajā mēnesī spriedelējusi vairākkārt - 16.jūlijā, 17. jūlijā un 20.jūlijā. Tur esmu izteikusies daudz un dikti. Varbūt pat pietiekoši.
Vēl bija 18. jūlija rakstiņš par tiem, kuri valda pār pasauli, kā arī nedaudz paskaidrojoši par to, kā uztveru cilvēces izcelšanos un tās saistību ar pasaules varenajiem. Un nedaudz paplašināts raksts par liekumu.
Šajā rakstiņā - neliels visa iepriekšējā kopsavilkums. Liekas, ka uz doto mirkli pēdējais šajās tēmās.
Diemžēl nav atrasti Darvina teorijas apstiprinājumi par cilvēka evolucionēšanu no pērtiķa, toties oficiālajā kristietismā (visos tā novirzienos), citās reliģijās un tautu mutvārdu daiļradē ir sastopami stāsti par cilvēku mehānisko izcelšanos. Mehāniskai izcelsmei netieši par labu runā arī zinātne. Kaut vai izrakumos atklātie neandertālieši, Kromaņonas cilvēki, homo sapiens.... Trīs atzari, kuri uz Zemes kādu laika periodu dzīvoja vienlaicīgi. Homo sapiens izrādījās dzīvelīgāks. Šeit vēl "jāiemet kopējā katlā" viss tas, kas pagaidām zināms par jetijiem, sniega cilvēkiem - zinātne vēl īsti nav pierādījusi viņu eksistenci, bet nostāsti, nedaudzie it kā aculiecinieki ir. Tukšā vietā jau nostāsti nerodas, kaut kāds pirmsākuma pamatojums tam ir.
Kā to saistīt ar nu ļoti bagātajām ģimenēm, kuras spēj ietekmēt norises mums zināmajā jaunlaiku vēsturē? Grūti pateikt tā saprotami. Varbūt reiz atradīšu pareizos vārdus lai to "savilktu" kopā.
Tomēr nedaudz gribu papildināt domu gājienu par tiem, kuri valda pār pasauli un liekajiem cilvēkiem.
Ir saprotama lieta, ka naudas maisi, visa veida pasaules ietekmīgie ir viena "kasta" un cilvēki parastie - pavisam cita. Toties cilvēku parasto "kasta" arī ir daudzslāņaina. Slāņa apakšā ir tiešām tie, kurus vēsture, dzīve var vienkārši aizslaucīt un nepamanīt - bomži, narkomāni u.tml. pilsoņi. Pēc tam jau citi "plauktiņi" uz augšu ejošā kārtībā. Līdz tiem, kuri kā darbojas, ko rada (un nav svarīgi, ko. Literatūru, filmas, arhitektūriskus veidojumus.... vispār viskautko paliekošu citām paaudzēm). Un arī tad - no plašā radītāju slāņa vēsturē paliek zināmi, pieminami tikai paši talantīgākie, spējīgākie. Piemēram? Kopš cilvēks iemācījās rakstīt, ar visāda veida literatūras radīšanu ir nodarbojušies un nodarbojas nu ļoti daudzi, bet laika pārbaudi garu, daudzu gadu gājumā paliek tikai tā literatūra, kura prasmīgi uzrakstīta, tāpat glezniecībā, arhitektūrā.... Goija, Rastrelli nebija pavisam vienīgie sava aroda darītāji, bet bija tik talantīgi un spējīgi, ka viņu darba rezultātus novērtē joprojām, cauri gadsimtiem.
Drusku savādāk ir ar skatuves māksliniekiem - aktieriem, dziedātājiem u.c.u.tml. Katrā valstī ir daudz teātru, daudz aktieru. Bet plaša atpazīstamība dzīves laikā ir vien nedaudziem. Un arī tad tikai dzīves laikā. Viņus pēc nāves vēl atceras tie, kuri šos skatuves darboņus ir redzējuši darbībā. Tālākās paaudzes - diezin vai. Ja pajautātu jaunai paaudzei - diezin vai viņi zinātu kas bija Čaplins, Alens Deloms, Mireja Matjē, Lilita Bērziņa, Mirdza Martinsone.... Zināmā mērā zvaigznes uz īsu brīdi. Tos, kuri strādāja, strādā teātros, kinostudijās "aiz kadra" - teātru, kinostudiju administrācija, dekorāciju montāžnieki, garderobistes, apkopējas.... Tie vispār ir nezināmas ēnas (ja nu vienīgi kāds personiski pazīstams). Pelēkā ikdienas "masa".
Tur pat, pie pelēcības, jāpieskaita arī tos, kuru dzīve - māja, darbs, televizors mājās, nu, vēl veikali un cenas tajos. Nekā vairāk. Ja nu vienīgi caur televizoru "iebarotie" lozungi un urrā līdzdalība kaut kur. Kur? Nu, tos jau jebkurā publiskā pasākumā var sastapt - tie, kuri fano par skatuves mākslinieku nevis vadoties pēc viņa priekšnesuma, bet pēc tā, ka viņš/viņa vispār ir. Nu, kaut kā tā. Vai arī no cikla par masveida "lēksim bedrē, lēksim bedrē, jo tā izteicies tas tur runātājs" nemaz nepadomājot, ka runātājs tikai izsaka savu viedokli un ir prasmīgs vadīt pūli.
Urrā bļāvēji, kuri nedomā līdzi norisēm - pirmie, kurus vēsture aizslaucīs mēslainē bez sirdsapziņas pārmetumiem, visliekākie cilvēki, kurus nav žēl "atstāt aiz borta" un iet tālāk.
Piedodiet par šādiem vārdiem. Skan visai skarbi, bet.... Bet uz procesiem var paskatīties arī šādi. Pat cilvēkam parastajam ir visas iespējas izdzīvot, ja viņš nav gluži savas "kastas" apakšpusē. Apakšpusi vienmēr aizslauka vispirms. Pēc jau sākas šķirošana.
Vienkārši laikam jau jāiemācās pielietot smadzenes, nevis dzīvot pēc principa "man pavēlēja, es darīšu tā, jo tas tur onkulis/tante tā domā". Nedomāt līdzi un peldēt pa straumei jau ir visvieglāk, bet tam ir garantija, ka nedomājošie "dabūs pa ausīm" daudz ātrāk par domājošajiem. Nedomājošie ir primārais "sadales, maiņas, saslauku" materiāls.
Juceklīgi sanācis, vietām paskarbi. Ceru, taps piedots, saprasts. Vienkārši skats uz lietām, vietām, notikumiem var būt arī šādā rakursā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru