Par savu "lieko" cilvēku redzējumu jau esmu rakstījusi iepriekš šeit un šeit. Tomēr jūtu, ka neesmu visu līdz galam izteikusi, jāpieraksta vēl kāds "palags". Uzreiz pasaku - tikai viedoklis bez pretenzijām uz domas pareizību. Ļoti ceru, ka mani palabos.
Uz planētas ir nu ļoti daudz cilvēku, kuri nestrādā ražošanas sfērā, bet gan apkalpojošā sfērā. Un tie ir ne tikai sētnieki, istabenes, veikalu pārdevējas/pārdevēji. Tie ir rakstnieki, dažādu jomu mākslinieki, kinoindutrijas darboņi... Varētu uzskaitīt daudz profesiju, kuras pēc būtības pieder apkalpojošam slānim. To tiešām ir nu ļoti daudz.
Jau vienā rakstā paudu informāciju par tiem, kuri valda pār pasauli. Viņiem zināmā mērā varētu pieskaitīt tos, kuri piedalās šī slāņa izloloto materiālo vērtību radīšanā, uzturēšanā. Dažādi strādnieki, uzņēmumu "ofisa planktons". Rakstnieki raksta, lai šis, ražojošais, slānis lasītu atpūtas brīdī, skatuves mākslinieki strādā, lai ražotāji atpūstos un tad, kad tie atpūšas.
Labi, ir bariņš gleznotāju, kuru prasmes izturējušas laika pārbaudi gadsimtos. Tomēr tie ir reizīgie savu ģimeņu pārstāvji. Radījuši kādas vērtības savas dzīves laikā un tagad ar šiem darbiem iedzīvojas ne jau viņu pēcnākamās paaudzes. Gleznotāju dzimtai nepiederoši cilvēki. Ar ko nodarbojas šo gleznotāju pēcnākamie? Varbūt kādam ir kāda informācija.
Par aktieriem runājot - arī tas pamatā ir vienas paaudzes uzrāviens. Ir ļoti retas aktieru dinastijas. Vairumā gadījumu tie tomēr ir vienā paaudzē vērtējami darboņi. Un viņu ir daudz vairāk par tiem, kuru vārdi ieguvuši pasaules novērtējumu un atzinību. Tomēr - slaveni kļuvušie aktieri principā zināmi tai paaudzei, kura viņus skatās. Nu, varbūt vēl nedaudz nākamajai, bet vienalga nogrimst aizmirstībā. Vai daudziem šolaiku jauniešiem, vidējai paaudzei zināmi Čaplins, Marē, Depardjē, Otss....? Laikam jau ne visai. Savulaik slavenie "uztaisījuši" vārdu principā uz neilgu laiku.
Bet Rotšildi, Rokfelleri u.c. zināmi jau vairāk par 100 gadiem. Jo rosās daudzās viņu rosībai pieejamās sfērās. Un neapstājas.
Nu, kaut kā tā. Ceru, ka tomēr radīsies diskusija kāda nebūt. Pēc diskusijām kaut kā noilgojusies esmu. Tās bija samērā esošas mana bloga sākumgados, vēlāk kaut kur izplēnējušas, kaut arī mani lasa vairāk, nekā pirmsākumgados.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru