No sākuma gribēju tikai faktoloģiski izsekot cilvēces attīstību klātpievelkot Kailasa kalnu. Bet par Kailasa kalnu Māsa Gūgle izdod tik daudz materiāla, ka tam kalnam vajadzētu atsevišķu rakstu ar n-tām atsaucēm. Cilvēces attīstību visi tāpat puslīdz zina. Būtu muļķīgi domāt, ka neviens neko nezina par cilvēces attīstību kā tādu un neko nav dzirdējis par kādiem jaunatklājumiem savas dzīves laikā. Tāpēc pieskaršos tik tiem punktiem, kuri man liekas interesanti apspriešanai.
Par cilvēku izcelšanos.
Ja nemaldos, visām pasaules tautām ir pastāsts par to, ka dievi (vai arī kāds cits, kas nu kuram) izdomāja un radīja cilvēku un pēc tam viņu kādu laiku mācīja darīt pamatlietas. Pat Bībele šo pastāstu "savākusi". (Un ja nu tiešām pirmcilveki ir mēģenēs radīti iz kāda augstāka saprāta idejas?). Tiesa, Bībelē tas tautās esošais pastāsts ir "savākts", bet.... Ja principā - pastāstā dievi radīja un iemācīja, tad Bībelē šluss. Bībeles Dievs radīja vīrieti un sievieti, iemitināja tos praktiski siltumnīcā pie visa gatava. Tik Labā un Ļaunā ābolu aizliedza ēst (Kur motivācija? Interesanti, kāpēc Ādams un Ieva nedrīkstētu zināt tās lietas?). Un tā nu Ādams un Ieva līdz grēkā krišanai dzīvoja siltumā, pie visa gatava. Vispār dīkdieņoja neko nedarot. Un tad dusmīgais Dievs šos padzina no Paradīzes par to grēku. Plikus, neko nemākošus. Cik nu nopratu, aizsūtīja vidē, kurā primāri praktiski nekā nav. Un pats aizgāja pagulēt, ja tā var izteikties.
Jābrīnās, ka tie abi neko nemākot tomēr izdzīvoja un laikam vēl bērnus radīja. Te nu atkal - plašajā pasaulē ir izdzīti divi reāli pliki un nabagi. Labi, rada jel kādus bērnus, kuri atkal rada bērnus. Ja pēc kristiešu viedokļa cilvēki radušies no Ādama un Ievas, tad šis Bībeles pastāsts jau droši norāda uz sākotnējo, kristiešu tik ļoti nepieļaujamo incestu. Kur tēvs ar iespējamām meitā, māsas ar brāļiem.... Jo reāli savādāk nav iespējams savairoties iesākuma cilvēkiem (a ja nu bērni šiem bija tikai dēli vai tikai meitas? Tad incests vēl jo vairāk). Un, godīgi sakot, jau no aizlaikiem zināms, kas notiek precoties pārāk tuvā radniecībā. Nevis attīstība, bet pamazēja izmiršana iedzimtu īpatnību rezultātā.
Dažas paaudzes vēlāk - cilvēku daudz, viņi mak zemi apstrādāt, lopus audzēt, darināt visas dzīvei nepieciešamās primārās lietas. Ups, kas viņus iemācīja? Dievs izdzina Ādamu un Ievu no siltumnīcas un aizgāja pagulēt. Kā pa dažām paaudzēm var iemācīties nu pārāk daudzas nepieciešamās lietas? Pagānu tautas cilvēkus radījušie dievi tos cilvēciņus arī mācīja; pieļauju, ka ne jau vienu vien paaudzi, lai iemācītu nepieciešamo minimumu dzīvošanai. Palēnīga attīstība. Arī oficiālā zinātne visu laiku, ik pa brīdim atklāj pierādījumus šai palēnīgai cilvēces attīstībai. (Es nerunāju par tiem atklājumiem, kuri uzdod jautājumus, uz kuriem pagaidām nav atbildes)
Pat Darvina teorija ir sava laika zinātnisks pieļāvums. Tiesa, šis pieļāvums pamazām tiek apgāzts, kaut arī daudzi viņa teorijas punkti joprojām aktuāli.
Tad punkts par Noasu un viņa šķirstu, kurā bija 4 pāri cilvēku - Noass ar sievu un viņa trīs dēli ar savām sievām. Pārējā dzīvā radība - no katras sugas pa pārim. Ticama augsne tam, lai cilvēki pēc plūdiem spētu ļoti savairoties. Bet tā dzīvā radība? No sugas pāris - pat ezītim skaidrs, ka praktiski tas ir patrekns punkts sugas beigām. Kaut vai tāpēc, tiem pieļauta iespējamība kustoņu reproduktivitātei, bet praksē? Un pie viena - tas šķirsts kādu laiciņu pa viļņiem plivinājās. No kā pārtika visi tie, kas uz tā atradās? No svaiga gaisa un idejas, vai?
Vispār, tēma ir nu ļoti plaša. Laikam sāku pīties. Varbūt kāda diskusija varētu tomēr "aiziet"? Gribētos arī citus palasīt, varbūt pašai kāda doma diskusijas laikā vēl parādītos....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru