Agnese Pastere: Atstumtā uguns. II daļa, Pazaudētā cerība

Triloģijas otrā grāmata.
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas", iespiesta SIA "Dardedzes tipogrāfija", Latvija. 208.lpp.
Fantāzijas romāns. 

Ātri gan man tās grāmatas pēdējā laikā tiek izlasītas. Bet tāda jau ir "nelaime" ar no bibliotēkas paņemtajām grāmatām - tās jaizlasa un jāatdod atpakaļ norādītajā termiņā...

Vispirms tas, ko nepateicu izsakoties par Agneses triloģijas pirmo daļu. Grāmata rakstīta pirmajā personā - tas ir, no "es" viedokļa. Te gan problēmu nesaskatu. Ir daudzas grāmatas, kuras rakstītas šādā skatījumā. Pie problēmām var pieskaitīt ko citu: daudzviet  tekstā tiešā runa "salaista" kopā ar darbību vai ko tamlīdzīgi. Tas ir: ir tiešās runas teikums, kuram bez jebkādām pieturzīmēm seko kaut kas cits. Nav kaut to citu ietverošās pēdiņas. Un nākas iespringt, lai sapratu, kas ir kas šajā teikumā. Nevis iespringt par darbības ritumu un tēlu veidolu, bet saprast atkāpē ietverto tekstu tekstu kā tādu. Ar pavadošo "Uzraksti to visu vēlreiz un latviski, lūdzu!"

Tagad par otro daļu. Galvenā varone šajā daļā ir mazāk raudulīga, nekā triloģijas pirmajā daļā. Tas iepriecināja. Tomēr notikumu gaitā varone saglabāja savu paranoidālumu, nepārliecinātību par sevi. Kaut kā pamazītēm rodas iespaids, jautājums par meitenes veselības pakāpi...

(Ja Agnese lasa manu blogu, lai piedod par kritiku un neļaunojas.... Darbam pie nākamajām grāmatām, ja uz tādām sasparosies.)

Tomēr progress ir. Daudz mazāk tiešā runa sapludināta kopā ar notikuma aprakstu. Lasās vieglāk (var jau būt, ka "ielasījos" un pieradu.). Tomēr skolnieciskums izklāstā turpina būt traucēklis. Viss kopā rada iespaidu par to, ka piefiksēti mirkļi, varbūt pat steiga nepazaudēt notikumu plūdumu. Un pietrūcis prasmes vēl "apkopt" valodas plūdumu. Nezinu. Tik kāda nebūt apslēptā pārliecība, ka izdevniecībā Zvaigzne ABC "neizlaistu cauri", atdotu atpakaļ apstrādei un noslīpēšanai. Jo doma ir, ir sižets, ir notikums.

Zar jau būt, ka esmu pārāk prasīga un savā ziņā izlutināta lasītāja. Bet sameklēšu bibliotēkā arī trešo, noslēdzošo, triloģijas daļu. Jo, par spīti maniem kritiskajiem izteikumiem, ir interese izlasīt Notikumu līdz galam, pasekot, kā varoņi nonāk pie situācijas atrisinājuma.