Zinu, ka šajā rakstā vēlreiz pārvāvuļošu jau iepriekš vāvuļotas tēmas dažādos rakstos. Bet uz šādu soli mani pamudināja vakardienas, 1.jūnija, neliela sapļāpāšana feisbukā.
Vispirms jau par to, ka, izsakoties ne pārāk pozitīvi par Kariņa kunga darbību, atkal parādās informācija, kurā pausts viņa banku kontu uzskaitījums dažādās ārzemju bankās. Bez jebkāda papildinformējoša teksta. Tad nu bija laikam jau dabiska mana reakcija - šī informācija nav korekta, kāda kuram daļa, cik Kariņa kungam ir nauda? Ja nav ko teikt par kunga darbību, tad kā veļu pagalmā izkarinās datus par mantisko stāvokli? Ko ir gribēts ar to panākt?
Un tai pat laikā Lembergs daudzu acīs ir nacionālais varonis. Zaga un dalījās ar citiem sazagtajā. Par zagšanu tapa tiesāts un notiesāts. Labi, var tiesu pār Lembergu saukt par paraugprāvu, bet tas ātrumu nemazina. Cietumā sēž viņš viens, bet tie, kuri "barojās" ar viņa sazagto mājās rokas berzē un bulciņas ēd. Kaut arī ir tik pat vainīgi, kā viņš. Nu neticu, ka nezināja, no kurienes Lemberga līdzekļiem "kajas aug". Gan viņa ģimenes locekļi, gan ventspilnieki sākot no pilsētas situētajiem iedzīvotājiem līdz pēdējam pilsētas alkonautam. Un pie viena ventspilnieki nekautrējās mēģināt pārkāpt likumu mēģinot pašvaldību vēlēšanu noslēgumā "iebīdīt" jau cietumā esošo Lembergu mēra amatā.
Vispirms: šāds piegājiens ir atrauga no sovjetisma, kad visi to vien darīja, kā skaitīja naudu svešās kabatās un skauda, ka tā tur ir. Stāvoklis, kurā cilvēku masas dzīvo gaidot, kad no gaisa bulciņas ne par ko birs, pašam neko lietas labā nedarot. Savā maziskumā - pats dzīvos slikti, neko nedarīs jau pirmkārt pats, lai stāvokli uzlabotu, un skaudīs, ka kaimiņš spējis parosīties un iegūt no savas rosīšanās.
Vāl bieži "sastopu" arī citu disonansi. Nu ļoti daudzi ir par to, lai Latvijā esošie Krievijas pilsoņi aizdodas uz etnisko dzimteni, uz Krieviju. Un tai pat laikā ir pret to, ka ārzemju diasporas latvieši atgriežas savā etniskajā dzimtenē. Aizmirsta par pēdējās Atmodas nerakstīto himnu kļuvušās, Akurateres izpildītās dziesmas vārdus: "Palīdzi, dievs, palīdzi latviešu tautai, saved to mājās pie Daugavas krastiem"?
Kāda tur starpība, ar ko nodarbojas tie, kuri atgriezusies etniskajā dzimtenē? Ja, protams, netiek dikti pārkāpts likums. ES nerunāju par likumpārkapējiem. Runāju par normalstāvokli.
Un - burkšķēt, ka cilvēks atgriezies savā etniskajā dzimtenē un iekļuvis diezgan augstā amatā... Mīļie, kas tam burkšķētājam traucējis parosīties un tikt pašam aiztikt līdz tam amatam? Skauž tāpēc, ka pats nav pratis?
Vēl par streikiem drusku.
Es tiešām gaudu, kad beidzot streikot sāks sētnieki, apkopējas, atkritumu izvešanas uzņēmumu darbinieki. Vispār tie, kurus dēvē par nekvalificēto darbaspēku, kuriem ļoti reizēm darba slodze ir nesamērīgi liela, bet tiek apmaksāta ar minimālo algu. Es varbūt esmu nedaudz dusmīga, bet - skolotājiem zemākie algas griesti ir 800 ar kaut ko, pieaugot atkarībā no specifikācijas (ja kļūdos, palabojiet).
Ārstiem arī algas tomēr nav valstī noteiktās minimālās algas līmenī. Vispār, ārstus zināmā mērā var uzskatīt par vadošajiem darbiniekiem. Kāpēc man radies tāds viedoklis? Tāpēc, ka ārsts tomēr pēc tam, kad beidzis savas manipulācijas ar pacientu, pārējo procesu atstāj citu ziņā. Medmāsiņu, sanitāru, ģimenes. Tik reižu reizēm pārbauda situāciju.
Piemērs? Kaut tas pats ķirurgs. Viņš var spīdoši veikt savu procedūru, bet turpmākais - visa pēcoperācijas apkopšana - jau uz medmāsiņu, sanitāru pleciem. Ja šajā posmā kas ne tā, spīdoši veiktajai operācijai jēgas nebūs.
Labi, kaut kā tā. Ceru, ka nav pārāk saviņķelēti...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru