Lietmīlība

Tikai manas domas, mana neizpratne. Gribu izteikties par lietām, kuras manuprāt liekas sava veida bezjēdzība un varbūt arī sava veida "zīmēšanās".  Par lietām, kuras manā dzīvē ir pasvešas, un nav īsti loģiski saprotamas citu dzīvēs.

1. Par to, ka nesaprotu tās dāmas, jaunkundzes, kurām ar drēbēm ļoti pārpildīts skapis, bet vienalga "man nav ko vilkt mugurā", laikam jau kur agrāk esmu izteikusies. Pārlādēt skapi ar apģērbu, kurš labi ja vienu reizi - veikala uzlaikošanas kabīnē - uzvilkts mugurā? WTF, kaut kūciņu nopirkt vasarā āra kafejnīcā - lielāka jēga laikam.
2. Pilna kaut viena lādīte ar visādiem dārgmetālu un dārgakmeņu grabuļiem, kurus uzvelkot kaut pa ceļam uz veikalu līdzi jāņem "gorilla" to grabuļu apsardzei? Viena lieta, ja tas, kaut viens, grabulis ir ģimenes relikvija, kura paaudzēs pārmantojas. Cita - jau skraidīt pa juvelieru tirgotavām un pirkt, pirkt, pirkt... Pēc tam izdomāt visādas viltības to grabuļu uzglabāšanai un aizsardzībai no zagļiem... Un nervozēt, uztraukties... Nē, ne no savas pieredzes. Mans tuvais radu, draugu, paziņu loks zina, ka es un pat rokas pulkstenis elementārais ir nesavienojami jēdzieni, kur nu visādi uz rokām, ap kaklu, ausīs nēsājami grabuļi dažādās izmaksu pakāpēs. Tam visam saskarsmē ar mani ir tendence "izbeigties dabiskā ceļā" - pazūd, salūst, pulksteņi apstājas ik pa 5 minūtēm. Līdz ar to mana attieksme - glabājiet pie sevis, ja nu ļoti vajag. 
3. Pilna piemājas garāža piecos stāvos virs zemes un n-desmit stāvos zem zemes ar visādiem auto? Primārais jautājums - kungi un dāmas, jūs muzeju atvēruši esat, vai kā? Vai nu tik ļoti vajadzīgi visi tie auto lai no A uz B ar attālumu starp tiem daudzos kilometros nogādātu jūs un jūsu mantas? Un cik jums izmaksā visa tā "metāla grēdas" uzturēšana? Es saprotu, ja ģimenei ir auto, lai no pilsētas aizbrauktu uz tāliem laukiem pie vecmāmiņas. Kaut vai. Bet "kurbulēt" auto, lai aizbrauktu uz veikalu blakus kvartālā pēc maizes kukuļa? Braukt uz darbu ar savu auto? Pa ceļam n laiku nostāvēt "korķos"? pie viena - pilsētu centrālajās daļās noteikti ir pilns ar luksoforiem - parēķiniet, cik benzīna iztērējas pie katra luksofora piebremzējot un pēc uzkurbulējot braucienam līdz nākamajam luksoforam? Motivējot to ar "Es pirms 10 (kaut vai) gadiem sāku braukāt ar auto, jo sabiedriskais transports ir nekā, tam ir visādi trūkumi (še varētu būt to trūkumu uzskaitījums)". Ziniet, vismaz Rīgā un Latvijā piedevām tas sabiedriskais transports ir attīstībā pozitīvisma virzienā. Pēdējo nepilnu astoņu gadu garumā ir iespēja redzēt un sajust. Par cik man ar manu invaliditāti ir iespēja izmantot sabiedrisko transportu Latvijas teritorijā bez maksas. Pēdējais ir papildu iemesls tam, kāpēc es pat neapsveru iespēju par sava auto iegādi. Priekš kam vismaz man papildus izdevumi, kuri saistīti ar auto vismaz uzturēšanu un uzglabāšanu kaut kur garāžā? Jo reāla vajadzība pēc tā auto kaut ko nogādājot no A uz B vai C labi ja reizi gadā uzrodas (reizēm pat tikai reizi vairākos gados). Nē, es neaicinu "pāriet manā ticībā" saistībā ar auto iegādi. Es aicinu uz auto izlietojuma tiešām motivētu nepieciešamību. Nevis "zīmēšanos". 
4. "Izmest" kaudzi naudas par "privātpili"? "Privātpils" grezno iekārtojumu tādā mērā, ka tas greznums jau ir sasniedzis bezgaumības līmeni? Nē, es neesmu pret lielām mājām un neaicinu visus pārvākties uz "būdiņām". Es runāju par īpašumā esošo telpu funkcionalitāti, telpu iekārtojuma funkcionalitāti. Katrs pats izlemj, cik un kādas telpas katram nu nepieciešamas ērtai dzīvei, dzīves funkcionalitātei. Un pie viena esot skaidrībā par to, kas un kā šīs telpas uzkops elementārā līmenī - t.i. putekļu "delitēšana", grīdu uzmazgāšana utt.

Tas laikam viss. Ak, jā. Kāds varbūt man sāks kaut ko par prestižu runāt. Prestižs veidojas no tā, cik samērīgi savas ambīcijas samēro ar "kā es no malas izskatos". Ne jau sevis padarīšana par Ziemassvētku eglīti rada prestižu. Ziemassvētku eglītes sindroms uzvedībā un izskatā rada tikai nicīgus smaidiņus no apkārtējiem. 

Kaut kā tā.