Tāds nedaudz "IK?", novērojumi un nelielas pārdomas sakarībā ar pasākumiem, kuros iesaistīti nu ļoti daudz cilvēku. "Kājas aug" šīm pārdomām laikam jau no relatīvi nesen redzētajām publikācijām feisbukā par laikam jau Šlesera rīkoto pasākumu ar devīzi "Atlaist Saeimu!". Un varbūt vēl kaut kur tīmeklī minētām publikācijām tēmā. (Pēdējam gan īsti avotu nepiedošu, kaut kā piemirsies - kurā vietnē).
Atceros lasījusi pārsteigumu, ka uz mūsu hokejistu sveikšanu šī gada 29.maijā pie Brīvības pieminekļa sapulcējušies cilvēku tūkstoši, bet uz "Atlaist Saeimu!' tāds drusciņš vien bija. Cilvēkiem vajagot tik izklaides, bet uz nopietnām lietam nevarot "savākties".
Tad nu te sakas manas domas. Un uzsveru - tik mans vērtējums. Un esmu gatava diskusijai. Argumentētai, nevis saukļveidīgai.
Cilvēki "savāksies" uz kādu nebūt notikumu, pasākumu. Ja būs tam motivācija pietiekama un kopības elements. Uz barikādēm sapulcējās, uz Dziesmu un Deju svētku pasākumiem reizi piecos gados sapulcējas, Mariju Naumovu aš no pašas igauņu robežās visā ceļa garumā līdz Rīgai sveica, mūsu hokejistus arī godināja. Pie kam pēdējie divi notikumi saistīti ar būtiskiem sasniegumiem mūzikā un sportā, kur šie sasniegumi labā nozīmē aiznesa mūsu Latvijas vārdu pasaulē. Sakiet, kā lai negodina tos, kuri ko jauku, skaistu un paliekošas vērtības ziņā izdarījuši? Dusmoties un brīnīties par to, ka cilvēki priecājas par kaut ko labu?
Slinki un mazskaitlīgi ierodas uz kādām politiskam batālijām? Ziniet, no visa tā politiskā cirka 1) var ļoti nogurt; 2) Vai tiešām katru reizi, kad kādam kaut kas nepatīk valsts politiskajās norisēs, uzreiz jāmaina valdība?
Par pēdējo punktu runājot - reizi n gados notiek parlamenta vēlēšanas. Un vēlēšanās piedalās ļaužu masas. Protams, ne vienā barā uzreiz, tagad un aizvakar. Velēšanas - process visas dienas garumā.
Nē, es nesaku, ka viss valsts politiskajās norisēs man patīk. Vai ka viss nepatīk. Jebkurš politiskais lēmums ir zināms vidusceļš. Vidusceļš starp patīk un nepatīk. Kaut kā neatminos situāciju, kurā valsts varas lēmums būtu tiešām un noteikti 100% atbalstīts. Lēmums, kuru atbalsta sākot no bumbuļa, kurš vēl no mātes miesām nav iztuntulējies, un beidzot ar visvecāko sirmgalvi. Ieskaitot dažādās slimnīcās guļošos, pat tos. kuri ir komā vai citādā bezsamaņas stāvoklī. Un tā tas ir visā pasaulē. Visā pasaulē darbojas mātes, metas un kleitas princips.
Kā jau še teicu - atlaist kādu likumdevēju tikai tāpēc, ka kāds lēmums nepatīk, ir vienkārši ne bērnišķīgi, ir stulbi. Tad jau mums ik pa piecām minūtēm jāmaina valdība, jo kādam vienmēr kaut kas nepatīk. Un kas notiksies, ja tās valdības visu laiku, ik pa mazam laiciņam tiks mainītas? Tikai un vienīgi bardaks. Vai bardaks ir vēlamā situācija valstī?
Un - ja kāds nu ļoti grib vienu "keksu pret citu keksu mainīt" - lūdzu, skaidru vīziju, ko liks vietā, ko sadarīs ar esošajiem resursiem, kur ņems vēl, ja nu kas? Vispār - pilnu funkcionalitātes vīziju. Un pārliecību, ka šī vīzija būs pieņemama absolūti visiem. Ne tikai cilvēkiem, bet arī lācim mežā un skudriņai pļavā.
Labi, izplūdu emocijās...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru