Apgāds Zvaigzne ABC, 204 lpp.
Nonāca manā grāmatplauktā pateicoties Ilmāram Bitem, kurš man to grāmatu atdāvināja.
Paplāna grāmata, bet lasījās lēni. ne tāpēc, ka teksts grūti lasās, un ne tāpēc, ka druka sīka. Teksts lasās viegli un druka normāla. Bet gan tāpēc, ka uzrakstīts tādā mīlestībā pret Botsvanu, tās cilvēkiem, Āfriku kā tādu vispār, ka tās dabas ainavas, tos personāžus gribējās "izgaršot", sajust, "pa ceļam" iemīlēt. Seeen neesmu lasījusi grāmatu, kurā tik daudz sirsnības, siltuma un mīlestības. Pret zemi, pret tautu...
It kā jau "sieviešu romāns", jo galvenā varone ir sieviete un rakstīts kā sievietes skats uz lietām, vietām, notikumiem. Autors - vīrietis - "ielauzies" sieviešu pasaules redzējumā.
Ja kas, autors pats dzimis Zimbabvē, ilgus gadus nodzīvojis Botsvanā, grāmatas latviskā tulkojuma iznākšanas laikā tomēr jau bija pametis Āfrikas kontinentu un bija mācībspēks Edinburgas universitātē. Ceru, joprojām ir sveiks un vesels.
Grāmata - stāsts par Botsvanā pirmo un vienīgo privātdetektīvi, kā viņa uzsāk savu darbošanos un kā nu viņai sanāk ar to darbošanos. Ir zināmas atsauces uz Agati Kristi. Darbība - visu laiku ik pa mirklim kaut kas notiek, bet tā līgani vienkārši. Aizrāva tas, ka tiešām vienkāršiem vārdiem, nesarežģītām teikumu konstrukcijām un vienkārši raiti risinās tā darbība. Sirsnīgi un mīļi. Ar zināšanu par tās valsts iedzīvotāju pasaules redzējumu un kultūru. Un cieņu pret to.
Un tik maz vajag, lai kādam pateiktu "Es mīlu tevi, Botsvana! Es mīlu tevi, Āfrika! Tur ir manas mājas!"
lasiet, sajūtiet tās mazās valstiņas Āfrikas dienvidos smaržu un elpu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru