Intervijas ar četrām rakstniecēm vadoties no trim jaunākajiem, pēdējā gada laikā iznākušajiem romāniem žanra tematikā.
Pirmā intervija ir ar Daci Znotiņu un Eviju Zandbergu. Par meiteņu kopdarbu Rubīna lapsas medības rakstīju jau iepriekš. Vispirms sakarā ar grāmatas prezentāciju apgāda Zvaigzne ABC telpās. Pēc tam jau par izlasīto grāmatu tapa izteikums šeit.
Meitenes (nu jau laikam ne meiteņu vecumā, bet - sievietes visai ilgi ir meitenes, vai ne?) zinu nu ļoti ilgi. Gadus 19. Un visu laiku ir saglabājusies sirsnīga attieksme pret viņām. Abām ir silti smaidi un skanīgas dvēseles. Dažādas, aizrautīgas, īstas. Evija dzied aizraujot dziesmai līdzi klausītājus, Daces uzņemtās fotogrāfijas rada fantastiku ikdienā.
Otrā intervija ir ar Agnesi Pastari. Par viņas triloģiju Atstumtā uguns izteicos trijos, katrai daļai veltītajos, ierakstos - 09.06.2023., 14.06.2023. un 11.07.2023. Tas jau nav no svara, ka, izsakoties par triloģiju, man bija kritisks vērtējums. Galvenais, ka ir bijusi uzdrīkstēšanas vēstīt savu stāstu, kur laikam jau sekos turpinājums rakstniecībā un pilnveidošanās.
Agnesi iepazinu laikam jau tikai pagājušajā desmitgadē. Kad zināmā mērā atjaunojās saskarsme ar viņas nu jau viņsaulē aizgājušo mammu. Attiecībā uz Agnesi kādas neizprotamas sajūtas; katru reizi, viņu redzot, nāk prātā mana dziļā jaunība sākot no skolas gadiem. Agnese ir ļoti līdzīga savai mammai. Tajā vecumā, kad mums tā draudzība bija krietni cieša. Var pat teikt - mammas dublikāts. Līdz šim nav sagadījies sastapt tik izteiktu līdzību.
Trešā intervija ir ar Lindu Nemieru. Arī bijuši ieraksti sakarā ar grāmatas zināmu prezentāciju, autogrāfu dalīšanu - 06.08.2023. un 08.07.2023. Par pašu grāmatu izteicos jau šomēnes.
Lindu iepazinu, kaut arī ne pārāk tuvā saskarsmē kaut kur šī gadsimta padsmitajos gados. Vienmēr fascinējusi Lindas atvērtība, optimisms, smaids un pozitīvais motivējums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru